Krievijai turpinot nemitīgus uzbrukumus gar vairāk nekā 1000 kilometrus garo frontes līniju Ukrainā, tās taktiku nodrošina dzīvā spēka pārsvars un nemitīga jaunu karotāju rekrutēšana. Igauņu militārais blogeris Arturs Rehi aprēķinājis, cik ilgi vidēji izdzīvo okupants kopš līguma ar armiju parakstīšanu un došanās karā.
Saskaņā ar Rehi, kurš aktīvi seko un raksta par Ukrainā notiekošā kara gaitu, aplēsēm, Krievijas kaujinieks kopš līguma noslēgšanas un došanās kaujā, vidēji izdzīvo no divām nedēļām līdz mēnesim.
Par spīti tam Krievijas ofensīva turpinās un okupantiem ir izdevies pavirzīties vairākos virzienos vienlaicīgi, tostarp Doneckas apgabala Kurahovē, Razdolnē un Veļika Novosilkā viņš atzīmē platformā "X" publicētos secinājumos.
"Šie uzbrukumi izraisa rekordlielus zaudējumus. Ikdienas zaudējumi ir aptuveni 1600 cilvēki – divas reizes vairāk nekā tieši pirms gada. Krievija ir pārvērtusies par milzīgu nāves konveijera lenti, kas iznīcina Ukrainu un aprij sevi no iekšpuses," secina Rehi.
Saskaņā ar jaunākajiem Ukrainas armijas Ģenerālštāba datiem Krievija karā pret Ukrainu ir zaudējusi vairāk nekā 736 tūkstošus karavīru un tūkstošiem tehnikas vienību.
Analītiķis norāda uz bieži fiksētajām ukraiņu gūstekņu nošaušanām un to, ka pilnais okupantu noziegumu apmērs būs zināms tikai pēc okupēto teritoriju atbrīvošanas, vedinot uz secinājumiem par cilvēka dzīvības bezvērtīgumu iebrucēju spēku acīs.
"Krievijas armijā cilvēka dzīvība ir mazāk vērta par Kalašņikova sistēmas triecienšauteni. Tā ir pilnībā devalvēta," raksta pētnieks.
"Savā ziņā Krievijas karavīram ir cena," turpina Rehi, "un tā ir vienāda ar kompensāciju par viņa nāvi, kas izmaksā dārgi Krievijas kasei. Viņš arī ir vērtīgs saviem komandieriem, ja vien tie var izspiest no viņa maksājumus, iespundējot viņu bedrē un pieprasot kukuli, lai spīdzināšanu izbeigtu, bet pēc tam nosūta viņu "gaļas uzbrukumā", lai nebūtu liecinieku." Tas ir veids, kā komandieri tiek vaļā no nevēlamām "pļāpām".
Daudzi tiek atzīmēti kā "bezvēsts pazudušie", turklāt bieži jau pirms uzbrukuma – rezultātā uzbrukuma zaudējumi izskatās zemāki, kā arī nav nepieciešamība izmaksāt kompensācijas, skaidro analītiķis.
"Viņi atrod daudz veidus, kā nemaksāt, bet jebkurš vienreiz lietojamais uzbrukuma karavīrs izmaksā 6 – 12 miljonus rubļu (52 - 105 tūkstoši eiro) par divām īsām viņa eksistences nedēļām."
Šo summu veido maksājums par līguma parakstīšanu, loģistika, alga, līdz kurai gan vairums nenodzīvo.
"Lai uzturētu ofensīvas tempus un kompensētu zaudējumus, maksimālais laiks karavīru apmācīšanai ir divas nedēļas. Parasti – gandrīz necik," uzsver pētnieks.
Krievijai dārgi izmaksā arī operācija Kurskas apgabalā, spriež ieraksta autors, atgādinot, kā tur "Storm Shadow" un ATACMS raķetes apciemojušas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400, kuras atrašanās vietu palīdzēja noteikt kāda krievu karavīra filmēti video.
"Tas viss notiek uz rubļa vērtības krišanās, pieaugošas inflācijas un Krievijas Centrālās bankas izmisuma fona," tā pētnieks, turpinot, ka Centrālā banka tagad kļūst par grēkāzi – pat propagandists Vladimirs Solovjovs ēterā ir apsūdzējis banku sabotāžā pret valsts ekonomiku.
"Šādā tempā Krievijā ļoti drīz visi būs miljonāri, kad inflācijas dēļ maizes klaips maksās vienu miljonu rubļu, bet algu izmaksās skaidrā naudā un maisos," modelē pētnieks.
"Tagad lielākais jautājums ir, kas sabruks pirmais – ekonomika vai armija? Jebkurā gadījumā viens sev līdzi vilks otru. Tas prasīs laiku, un, kamēr Ukraina turpina cīnīties, mēs to turpinām atbalstīt," rezumē Rehi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
