Pēdējā gada laikā Ukrainas armijā būtiski pieaudzis dezertieru skaits, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot cīņu pret Krievijas iebrukumu valstī, ziņo "Associated Press" (AP).
Medijs, atsaucoties uz trīs anonīmiem avotiem, kas nevēlās izpaust savus vārdus, lai netiktu sodīti par konfidenciālas informācijas izpaušanu, ziņo, ka pēdējā gada laikā kaujas lauku pametušas vairākas rotas, tostarp tās, kuras aizsargāja Vuhledaru, kura krita okupantu rokās pirms aptuveni diviem mēnešiem.
Ukrainas Ģenerālprokuratūrā esot ierosinātas apmēram 100 000 krimināllietas par dezertēšanu, no kurām aptuveni puse esot ierosinātas pēdējā gada laikā.
AP arī ziņo, ka iemesli dezertēšanai esot dažādi – gan nogurums no nepārtrauktās karadarbības, gan konflikti ar virsniekiem.
Viens anonīms virsnieks medijam atklāja, ka, viņa ieskatā, no šobrīd aktīvajiem karavīriem esot "izspiests maksimums".
Daudzi karavīri arī dodoties medicīniskajos atvaļinājumos, bet no tiem neatgriežoties.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!