NATO valstis ir mainījušas savu palīdzības stratēģiju Ukrainai un tagad cenšas nevis panākt tās uzvaru karā, bet gan palīdzēt Kijivai nodrošināt iespējami izdevīgāko pozīciju miera sarunās ar Maskavu vai arī apturēt Krievijas ofensīvu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Apstākļos, kad Ukrainas bruņotie spēki pakāpeniski zaudē pozīcijas, NATO divkāršo centienus piegādāt ieročus, jo baidās, ka iespējamais pamiers iesaldēs konfliktu un daļa Ukrainas teritoriju paliks Krievijas okupācijā, teikuši avoti.
Vienlaikus rietumvalstis sākušas apsvērt dažādas iespējas sarunām par pamieru, teikuši "Bloomberg" sarunbiedri.
Tiek apspriestas drošības garantijas, kas aizsargātu Ukrainu, neprovocējot Krieviju.
Viens no iespējamiem scenārijiem ir demilitarizētas zonas izveide, kuru, kā sacīja augsta ranga NATO diplomāts, visticamāk, apsargās un patrulēs Eiropas valstu karavīri.
Pašreizējā situācija Ukrainā nav ilgtspējīga un sarunas būtu jāsāk drīzumā, sacīja cits Rietumu diplomāts.
"Bloomberg" norāda, ka NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite cenšas koncentrēties uz ieroču piegādēm, nevis nākotnes iespējamā pamiera detaļām.
"Mums ir jādara vairāk, nevis tikai jāpalīdz Ukrainai turpināt cīņu," NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē sacīja Rite.
"Mums jāsniedz pietiekams atbalsts, lai reizi par visām reizēm mainītu šī kara trajektoriju," norādīja alianses vadītājs.
Rite arī aicināja nodrošināt, lai "tur, kur frontes līnija tagad virzās uz rietumiem, Ukraina būtu spēka pozīcijās", kad runa būs par miera sarunām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
