Dienvidkorejas policija, kas izmeklē īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu pagājušajā nedēļā, apsver aizliegumu prezidentam Junam Sukjolam izbraukt no valsts, pirmdien vēstīja vietējie mediji.
Svētdien prezidents izturēja opozīcijas vadīto impīčmentu, jo lielākā daļa valdošās partijas deputātu boikotēja balsojumu, taču opozīcija solījusi šonedēļ iesniegt jaunu prezidenta impīčmenta prasību.
Opozīcija valdošo partiju – Tautas varas partiju – apsūdzēja par "otrā apvērsuma" sarīkošanu, turoties pie varas un atsakoties atbalstīt prezidenta impīčmentu.
Pirmdien ziņu aģentūra "Yonhap" vēstīja, ka policija apsver iespēju aizliegt Junam doties uz ārvalstīm. Citos Dienvidkorejas medijos izskanēja līdzīga informācija. Izmeklēšanā par karastāvokļa izsludināšanu jau vairākām citām augstām amatpersonām ir noteikts aizliegums izbraukt no valsts.
Galvenais opozīcijas spēks – Demokrātiskā partija – Juna īslaicīgi izsludināto karastāvokli raksturoja kā "nekonstitucionālu, nelikumīgu sacelšanos vai apvērsumu". Tā policijā par iespējamu sacelšanos vērsusies pret vismaz deviņiem cilvēkiem, arī Junu un bijušo aizsardzības ministru Kimu Jonhjunu, kurš ceturtdien atkāpās no amata.
Lai gan Dienvidkorejā prezidentu lielā mērā pasargā tiesiskā imunitāte, tā neattiecas uz apsūdzībām par valsts nodevību vai sacelšanos.
Prokuratūra svētdien aizturēja bijušo aizsardzības ministru Kimu aizdomās par ieteikumu Junam izsludināt karastāvokli. Viņš ir pirmais aizturētais šajā lietā. Kima dzīvesvietā veikta kratīšana.
Aizsardzības ministrija paziņoja, ka no amata atstādināti trīs armijas komandieri saistībā ar viņu iespējamu iesaisti karastāvokļa izsludināšanā.
Sestdien Juns atvainojās par karastāvokļa izsludināšanu un uzsvēra, ka neizvairīsies no juridiskas vai politiskas atbildības uzņemšanās.
Juns otrdienas vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.
Prezidents trešdienas rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.
Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
Kopš stāšanās amatā 2022. gadā uz vienu piecu gadu termiņu Junam ir bijušas grūtības īstenot savu programmu, jo opozīcija kontrolē parlamentu un paša un sievas skandālu dēļ viņa popularitāte ir ārkārtīgi zema.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
