Izraēla veikusi triecienus Sīrijas ķīmisko ieroču noliktavām un tālas darbības rādiusa raķetēm  (12)

Izraēla ir atzinīgi novērtējusi Sīrijas diktatora Bašara al Asada, kurš bija Irānas atbalstītā Libānas kaujinieku grupējuma "Hizbollah" galvenais sabiedrotais, krišanu, vienlaikus paužot bažas par to, kas notiks tālāk. Izraēla apgalvo, ka tās spēki uz laiku ieņēma ar 1974. gada vienošanos noteikto buferzonu Sīrijas iekšienē pēc tam, kad Sīrijas karaspēks haosa apstākļos atkāpās.

"Mūsu vienīgās intereses ir Izraēlas un tās pilsoņu drošība," pirmdien žurnālistiem sacīja Sārs. "Tāpēc mēs uzbrukām stratēģisko ieroču sistēmām, piemēram, atlikušajiem ķīmiskajiem ieročiem vai tāla darbības rādiusa raķetēm un raķetēm, lai tās nenonāktu ekstrēmistu rokās," viņš informēja.

Sārs nesniedza detalizētāku informāciju par to, kad un kur notika triecieni.

Ziņu aģentūras "Associated Press" žurnālists Damaskā ziņoja, ka svētdien tika veikti gaisa triecieni Mezes militārās lidostas rajonā uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas. Lidosta jau iepriekš ir bijusi Izraēlas gaisa triecienu mērķis, taču nebija skaidrs, kas veica jaunāko triecienam.

Izraēla pēdējos gados Sīrijā ir veikusi simtiem gaisa triecienu, vēršoties pret, kā tā apgalvo, ar Irānu un "Hizbollah" saistītiem militāriem objektiem. Izraēlas amatpersonas reti komentē atsevišķus triecienus.

Sīrija piekrita atteikties no ķīmisko ieroču krājumiem 2013. gadā pēc tam, kad Asada valdība tika apsūdzēta par uzbrukuma sarīkošanu netālu no Damaskas, kurā tika nogalināti simtiem cilvēku. Tomēr tiek uzskatīts, ka tā ir paturējusi daļu ieroču un turpmākajos gados tika apsūdzēta par to atkārtotu izmantošanu.

Sīrijas nemiernieki nedēļas nogalē pēc nepilnu divu nedēļu ofensīvas sasniedza Damasku un pēc gandrīz 14 gadus ilguša pilsoņu kara gāza Asada režīmu, radot cerības uz mierīgāku nākotni, taču vienlaikus pastāv arī bažas par iespējamo drošības vakuumu valstī, kas joprojām ir sašķelta starp dažādiem un nereti savstarpēji naidīgiem bruņotiem grupējumiem.

Teherāna bija informēta par iespējamu Sīrijas diktatora Bašara al Asada opozīcijas grupējumu uzbrukumu, un Irāna šo informāciju nodeva Sīrijas režīmam pirms tā gāšanas, paziņoja Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.

"Pārsteidzoši bija tas, ka Sīrijas armija nespēja pretoties, un arī notikumu attīstības temps bija negaidīts," ministrs sacīja Irānas ziņu aģentūrai "Tasnim".

Viņš atzina, ka gāztais Sīrijas diktators Asads pats "bija pārsteigts par to, kā rīkojās viņa paša armija". "Bija skaidrs, ka pašā Sīrijā nav pienācīgas analīzes. Es domāju, ka Sīrijas armija bija nonākusi psiholoģiskā karā," pieļāva Irānas ārlietu ministrs.

Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Sīrijas pret valdību vērstie spēki jau pirms sešiem mēnešiem informējuši Turcijas varasiestādes par plāniem veikt plaša mēroga ofensīvu. Aģentūra norādīja, ka pret valdību vērstie grupējumi nevarēja sākt rīkoties, nepaziņojot par to Ankarai, kas "kopš pirmajām kara dienām" ir bijusi galvenais Sīrijas opozīcijas atbalsts valstī.

Paziņojot Turcijai par saviem plāniem, grupējumu līderi uzskatīja, ka ir "saņēmuši klusu piekrišanu" no Ankaras turpmākai rīcībai.

Turcijas ārlietu ministra vietnieks Nuhs Jilmazs svētdien paziņoja, ka Ankara nav iesaistīta pret valdību vērsto grupējumu ofensīvā un nav devusi savu piekrišanu.

Krievijas propagandas mediji ziņoja, ka Asads un viņa ģimenes locekļi ieradušies Maskavā un Krievija viņiem ir piešķīrusi patvērumu.

Nemiernieki grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" vadībā sāka zibensuzbrukumu režīma spēkiem pirms nepilnām divām nedēļām. Strauji virzoties uz priekšu, dažu dienu laikā tie padzina Asada spēkus no Alepo, Hamas un Himsas.