Eiropā aptur sīriešu patvēruma lūgumu izskatīšanu; daudzi pie robežām gaida atgriešanos dzimtenē  (2)

Grieķija tikmēr paudusi cerību, ka Asada režīma krišana pamudinās Eiropā esošos sīriešus atgriezties savā valstī.

Jau ziņots, ka Sīrijas nemiernieku grupējumi svētdien ieņēma Damasku un pasludināja Asada režīma krišanu.

Vācijas lēmums attieksies uz vairāk nekā 47 000 patvēruma lūgumu, ko iesnieguši sīrieši un kuros izšķirošs būs pilsoņu karš un pašreizējā politiskā situācija Sīrijā, paziņoja Vācijas Federālās migrācijas un bēgļu lietu pārvaldes (BAMF) preses pārstāvis.

Kopumā šobrīd Vācijā uzturas 974 136 Sīrijas pilsoņu. No tiem 321 444 atzīti par bēgļiem, bet 329 242 piešķirta pagaidu aizsardzība. Vēl 5090 atzīti par atbilstošiem patvēruma piešķiršanai.

"BAMF ļoti rūpīgi izskata atsevišķus gadījumus, tai skaitā izvērtē situāciju uz vietas izcelsmes valstī," žurnālistiem Berlīnē sacīja Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis.

Vācija bija galvenais nelegālo imigrantu galamērķis Eiropā tā dēvētās migrācijas krīzes laikā 2015. un 2016.gadā. Opozīcijā esošo konservatīvo (CDU/CSU) līderi jau nekavējoties pēc Asada gāšanas ieteikuši mudināt sīriešus atgriezties savā valstī.

CDU/CSU Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks Jenss Špāns pirmdienas rītā ierosinājis valdībai piedāvāt sīriešiem 1000 eiro lielu finansiālu atbalstu, lai mudinātu tos atgriezties dzimtenē, un organizēt tiem avioreisus uz Sīriju.

Arī Bundestāga deputāts Jirgens Harts, kas pārstāv CDU, paudis pārliecību, ka daudzi sīrieši paši vēlas atgriezties mājās un ka tiem jāpiedāvā palīdzība.

Viņš piebildis, ka Eiropas Savienībai (ES), īpaši Vācijai, aktīvi jāatbalsta iespējas tiem tranzītā doties caur Turciju, lai atgrieztos Sīrijā. Harts aicinājis kancleru Olafu Šolcu nekavējoties šajā jautājumā sazināties ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.

Savukārt Austrijā šobrīd uzturas aptuveni 100 000 Sīrijas pilsoņu. Tūkstošiem no tiem joprojām gaida savu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu.

Kanclers Karls Nēhammers, kas pārstāv konservatīvo Tautas partiju (ÖVP), pirmdien uzdevis Iekšlietu ministrijai apturēt visu atlikušo pieprasījumu izskatīšanu un pārskatīt visas lietas, kurās patvērums piešķirts.

Iekšlietu ministrs Gerhards Karners, kas arī pārstāv ÖVP, pavēstījis, ka uzdevis ministrijai sagatavot "organizētu repatriācijas un izraidīšanas kampaņu uz Sīriju".

Apturēta arī ģimeņu apvienošanas programma, saskaņā ar kuru, sīrieši, kas bija saņēmuši patvērumu, varēja uzaicināt uz Austriju arī savus ģimenes locekļus.

"Politiskā situācija Sīrijā (..) pēdējo dienu laikā ir fundamentāli mainījusies," norādījusi ministrija, piebilstot, ka tā šobrīd uzmanīgi vēro un analizē jauno situāciju.

Patvēruma pieprasījumu izskatīšanas apturēšana skar apmēram 7300 Sīrijas pilsoņus.

Kopš 2015.gada Austrijā patvērums piešķirts aptuveni 87 000 sīriešu.

Zviedrijas Migrācijas aģentūra paziņoja, ka otrdien oficiāli tiks izsludināts, ka periodā, kurā apturēta sīriešu patvēruma pieprasījumu izskatīšana, netiks pieņemti lēmumi par deportēšanu vai patvēruma lūgumu noraidīšanu, kā atī lēmumi par uzturēšanās atļauju izsniegšanu.

"Ņemot vērā situāciju, šobrīd vienkārši nav iespējams izvērtēt aizsardzības pamatojumu," norādīja aģentūras pārstāvis, piebilstot, ka līdzīgs lēmums tika pieņemts, kad 2021.gadā Afganistānā varu sagrāba talibi.

2015. un 2016.gadā Zviedrija uzņēma otro lielāko sīriešu bēgļu skaitu Eiropas Savienībā (ES) aiz Vācijas un lielāko skaitu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Saskaņā ar Zviedrijas statistikas datiem 2015.gadā Zviedrijā no 162 877 patvēruma meklētājiem 51 338 bija no Sīrijas.

Dānijas Bēgļu lietu apelācijas padome paziņoja, ka aptur 69 lietas, kas attiecas uz sīriešu patvēruma lūgumiem. Padome kā iemeslu minēja neskaidro situāciju Sīrijā.

2020.gada vidū Dānija kļuva par pirmo ES valsti, kas atkārtoti izskatīja simtiem Sīrijas bēgļu lietu, atsaucoties uz to, ka "situācija Damaskā vairs nav tāda, lai pamatotu uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai uzturēšanās atļaujas pagarināšanu". Taču valsts nav veikusi nevienu piespiedu deportāciju uz Sīriju.

Dānijā ir ļoti stingra patvēruma meklētāju uzņemšanas politika, un tā mudinājusi sīriešus atgriezties savā valstī brīvprātīgi. Kopš 2015.gada Dānija izsniegusi tikai pagaidu uzturēšanās atļaujas.

Norvēģijas Imigrācijas direktorāts (UDI) paziņoja, ka nolēmis apturēt sīriešu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu līdz tālākiem paziņojumiem. "Iemesls tam ir nesenie nozīmīgie notikumi un pārmaiņas Sīrijā. Tomēr situācija valstī joprojām ir ļoti neskaidra," teikts UDI paziņojumā.

Arī Francija sekojusi šo valstu piemēram, paziņojot, ka plāno drīzumā apturēt sīriešu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu.

Grieķijas valdības preses pārstāvis žurnālistiem izteicās, ka Asada režīma krišanai vajadzētu novest pie "miera valstī un harmoniskas varas nodošanas likumīgai demokrātiskai valdībai". Šādai demokrātiskai pārejai "vajadzētu pavērt sīriešu bēgļiem iespēju pilnīgi droši atgriezties savās mājās" un "izbeigt bēgļu plūsmu no šīs valsts", viņš piebilda.

Valdības preses pārstāvis sacīja, ka Grieķija ir piesardzīgi optimistiska par Sīrijas nākotni, bet nekomentēja grupējumu "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS), kura vadībā tika gāzts Asada režīms. Rietumu valdības un ES uzskata HTS par teroristu organizāciju.

Sīrieši vēlas atgriezties dzimtenē

Turcijā simtiem sīriešu pirmdien sapulcējušies pie diviem Turcijas un Sīrijas robežas šķērsošanas punktiem, vēloties atgriezties dzimtenē pēc diktatora Bašara al Asada režīma krišanas.

Daudzi sīrieši robežpunktos ieradās jau rītausmā. Starp viņiem bija arī 28 gadus vecais Muhammeds Zins, kurš aizbēga no Damaskas 2016.gadā un pēdējos gados dzīvoja un strādāja Stambulā. Viņš pauda prieku par Sīrijas kara beigām un iespēju atgriezties savā dzimtenē. Līdzīgs noskaņojums bija arī citiem sīriešiem.

Turcijas amatpersonas nav paziņojušas, cik daudz sīriešu jau atgriezušies Sīrijā kopš Asada krišanas. Varasiestādes izveidojušas kontrolpunktu apmēram piecus kilometrus no Čilvegezi robežpunkta, ļaujot tikai sīriešiem ar atbilstošiem dokumentiem nokļūt pie robežas šķērsošanas vārtiem, ziņo telekanāls "HaberTurk".

Jau ziņots, ka Sīrijas nemiernieki grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" vadībā svētdien ieņēma Damasku un pasludināja Asada režīma krišanu.

Turcijā apmetušies aptuveni trīs miljoni sīriešu bēgļu. Stambulā un citās pilsētās daudzi sīrieši izgāja ielās, lai svinētu Asada režīma krišanu. Svētdien sīrieši arī noņēma Sīrijas valdības karogu no Sīrijas konsulāta Stambulā, tā vietā izkarot opozīcijas karogu.

Sīrijas pilsoņkara pirmajos gados Turcija labprāt uzņēma Sīrijas bēgļus, jo Ankara uzskatīja, ka konflikts ātri beigsies un bēgļu pieplūdums būs īslaicīgs. Taču pilsoņkarš ieilga, un, Turcijai saskaroties ar ekonomiskām problēmām, sabiedrības attieksme pret bēgļiem kļuva negatīvāka, liekot prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdībai meklēt veidus, kā nodrošināt bēgļu brīvprātīgu repatriāciju.

Turcijas amatpersonas tagad cer, ka ievērojams skaits sīriešu atgriezīsies dzimtenē brīvprātīgi.

Simtiem sīriešu šodien atgriezās Sīrijā arī no Libānas.