Pagājušajā nedēļā pēc novembra beigās sāktās pēkšņās kaujinieku ofensīvas Sīrijā krita prezidenta Bašara al Asada režīms, kura spēja palikt pie varas vairāk nekā desmit gadus ilgstošā pilsoņu kara laikā lielā mērā nodrošināja Krievijas militārā klātbūtne un Irānas atbalsts.
Nemiernieku alianse savai ofensīvai izmantoja brīdi, kad Krievija jau trešo gadu ir iestigusi karā Ukrainā, bet Izraēlas operācijas ir novājinājušas Irānas atbalstīto Libānas šiītu grupējumu "Hezbollah", kas iepriekš bija nozīmīgs spēks Asada režīma atbalstam.
Damaskas sabiedrotie pēkšņo Asada opozīcijas uzbrukumu nespēja apturēt, un to patstāvīgi nespēja arī Asada armija. Rezultātā diktators Asads bēga no valsts – viņa lidmašīna devās nezināmā virzienā, taču vēlāk svētdien, 8. decembrī, Maskava paziņoja, ka sniegusi patvērumu Asadam un viņa ģimenei.
Eksperti norāda, ka Asada režīma krišanas ir smags trieciens Kremlim, kurš cenšas veidot globālo nozīmīga ģeopolitiskās spēlētāja tēlu, kas spēj projicēt spēku citos kontinentos.
Kāpēc Maskava, nespēdama glābt režīmu, tomēr sniedza patvērumu starptautiski izolētajam un nosodītajam Asadam? Jeruzalemes Stratēģijas un drošības institūta (JISS) pētnieks, atvaļināts Izraēlas spēku pulkvežleitnants Daniels Rakovs uzskata, ka tam ir vismaz trīs iemesli, no kuriem viens sakņojas Putina bailēs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
