Dienvidkorejas policija veikusi kratīšanu prezidenta Juna Sukjola birojā, turpinot izmeklēšanu par Juna īslaicīgi izsludināto karastāvokli.
"Īpašā izmeklēšanas grupa veikusi reidus prezidenta birojā, Nacionālajā policijas aģentūrā, Seulas policijas aģentūrā un Nacionālās asamblejas drošības dienestā," paziņojusi policija.
Junam ir noteikts aizliegums izbraukt no valsts.
Bijušais Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Jonhjuns, kurš ceturtdien atkāpās no amata, otrdien tika oficiāli aizturēts, pamatojoties uz apsūdzībām par "kritisku pienākumu veikšanu sacelšanās laikā" un "pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, lai kavētu tiesību īstenošanu". Dienvidkorejas mediji vēsta, ka Kims neilgi pirms aizturēšanas mēģināja izdarīt pašnāvību.
Seulas Centrālā rajona tiesas preses pārstāvis ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Kims aizturēts, jo pastāv bažas, ka varētu tikt iznīcināti pierādījumi.
Kims ar savu advokātu starpniecību paziņoja, ka visa atbildība par šo situāciju gulstas tikai uz viņu un padotie tikai izpildīja viņa rīkojumus.
Kims tika aizturēts svētdien kopā ar bijušo iekšlietu ministru un ģenerāli, kurš bija atbildīgs par kara stāvokļa operāciju.
Šorīt tika aizturēti arī Nacionālās policijas aģentūras ģenerālkomisārs Čo Džiho un galvaspilsētas Seulas policijas aģentūras vadītājs Kims Bonsiks, lai izmeklētu viņu lomu prezidenta Juna īslaicīgi izsludinātā karastāvokļa ieviešanā.
Juns 3. decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.
Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.
Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
Kopš stāšanās amatā 2022. gadā uz vienu piecu gadu termiņu Junam ir bijušas grūtības īstenot savu programmu, jo opozīcija kontrolē parlamentu un paša un sievas skandālu dēļ viņa popularitāte ir ārkārtīgi zema.
Prezidents svētdien izturēja opozīcijas vadīto impīčmentu, jo lielākā daļa valdošās partijas deputātu boikotēja balsojumu, taču opozīcija solījusi trešdien iesniegt jaunu prezidenta impīčmenta prasību un sestdien sarīkot jaunu balsojumu par to.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
