Raidsabiedrībai BBC, analizējot atvērto avotu datus, noplūdušus dokumentus, mediju un sociālo tīklu publikācijas, kā arī memoriālus un kapu plāksnes, izdevies identificēt 543 Krievijas spēku pārstāvjus, kas no 2015. līdz 2024. gadam zaudējuši dzīvības Sīrijā.
Šajā skaitā ir ietverti privātās militārās kompānijas "Vagner" kritušie algotņi, regulārā armija, speciālo spēku pārstāvji, militārā izlūkdienesta GRU un Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki, kā arī militārie piloti.
Krievijas militārās operācijas kulminācijas brīdī Kremlis apgalvoja, ka Sīrijā ir izvietoti 63 tūkstoši militārpersonu.
Grupas "Vagner" dokumenti liecina, ka no 2016. līdz 2022. gadam Sīrijā gājuši bojā 346 kompānijas algotņi. Tostarp 80 kaujinieki gājuši bojā vienā incidentā 2018. gada 17. februārī. Toreiz ASV artilērija sniedza atbalstu kurdu opozīcijas spēkiem, kuriem uzbruka liela algotņu kolonna. 67 vagnerieši gājuši bojā uzreiz, bet vēl 13 miruši vēlāk no uzbrukumā gūtajiem ievainojumiem.
Starp kritušajiem Krievijas regulārās armijas pārstāvjiem ir viens ģenerālmajors, desmit pulkveži, 15 pulkvežleitnanti, 31 majors un 61 cits virsnieks ar pakāpi no leitnanta līdz kapteinim, liecina BBC pētījums.
Starp upuriem identificēti arī 15 elitāro Speciālo operāciju spēku karavīri un vismaz septiņi FSB specvienības kaujinieki. Tāpat Sīrijā gājuši bojā 45. gaisa desanta īpašo spēku brigādes izlūkošanas virsnieki un GRU karavīri un virsnieki, kā arī vairāk nekā 20 militārie piloti un lidmašīnu apkalpes locekļi.
Oficiāli Krievijas aizsardzības ministrija ir ziņojusi tikai par 116 Sīrijā bojāgājušajiem un nav šo statistiku papildinājusi kopš 2019. gada.
Par pēdējiem zināmajiem Krievijas spēku zaudējumiem tika ziņots oktobrī, kad grupējuma "Daesh" uzbrukumā pie Deir ez Zoras kopā ar diviem Sīrijas ģenerāļiem gājuši bojā divi Krievijas jūras kājnieku "pirmā ranga kapteiņi", kas ir armijas pulkvežiem līdzvērtīga dienesta pakāpe.
Līdz šim nav ziņots par Krievijas upuriem nemiernieku ofensīvas laikā, kas pagājušajā nedēļā sagrāva Bašara al Asada režīmu.
Diktatora Asada režīms krita 8. decembrī pēc tam, kad džihādistu vadīta bruņoto grupējumu alianse sāka pēkšņu uzbrukumu un, nesastopot nopietnu režīma spēku pretestību, nonāca līdz galvaspilsētai Damaskai. Asads bēga no valsts un saskaņā ar Maskavas paziņojumu viņam ir piešķirts patvērums Krievijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
