Pēc diktatora Bašara al Asada režīma krišanas tā sabiedrotās Maskavas galvenais mērķis ir saglabāt savas karabāzes Sīrijā, lai nezaudētu ietekmi Vidusjūras reģionā. Lai gan situācija ir dinamiska un grūti paredzama, krievu militārās bāzes reģionā norakstīt ir par agru, uzskata Krievijas pētnieks no Izraēlas Daniels Rakovs.
Ziņots, ka Asada režīms krita 8. decembrī, kad džihādistu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS) vadīta kaujinieku alianse ienāca Damaskā, bet diktators ar ģimeni bēga uz Krieviju. Kāpēc Maskava glāba Asadu, var lasīt šeit.
Atvaļinātais pulkvežleitnants Rakovs, kurš vairāk nekā 20 gadus dienējis Izraēlas militārajā izlūkdienestā ("Aman"), bet pēc tam pievērsies Krievijas politikas Tuvajos Austrumos pētniecībai, šonedēļ Rīgā tikās ar vairākiem Latvijas žurnālistiem.
Viņš uzsver, ka Krievijai džihādistu vadītās kaujinieku koalīcijas veiksmīgais uzbrukums bija pārsteigums. Idlibas provincē, no kurienes sākās ofensīva, pēdējos gadus ir pulcējušies kaujinieki no citām Sīrijas vietām. Šie pieredzējušie karotāji gadu gaitā ir konsolidēti zem centralizētas vadības, ir daudz mācījušies par Sīrijas armijas un Krievijas spēku taktiku. Tāpat ir izskanējušas baumas, ka kaujinieki pēdējos mēnešos saņēmuši atbalstu no Ukrainas specdienestiem, skaidro Rakovs.
Rakovs izceļ, ka pagaidām ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk, taču, viņaprāt, ir pāragri rakstīt nekrologus Krievijas bāzēm Sīrijā. Krievija drīzāk cenšas panākt bāzēm drošību, nevis tās evakuēt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
