Svarīgi nepieļaut "Daesh" atdzimšanu Sīrijā, uzsver Blinkens  (1)

Nostāju viņš pauda pēc tikšanās Ankarā ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu.

"Mūsu valsts daudzu gadu garumā ļoti smagi strādājusi un daudz ko devusi, lai panāktu "Daesh" teritoriālā kalifāta likvidēšanu, lai nodrošinātu, ka šie draudi vairs neatgriežas," preses konferencē sacīja Blinkens.

"Un ir svarīgi, lai mēs turpinātu šos centienus," viņš uzsvēra.

Fidans viņam atbildēja, ka Turcija ir apņēmusies "pēc iespējas drīz" nodrošināt stabilitāti Sīrijā un neļaut džihādistiem tur nostiprināties.

"Mūsu prioritātes ir pēc iespējas drīz nodrošināt stabilitāti Sīrijā, nepieļaut terorisma nostiprināšanos un neļaut "Daesh" un Kurdistānas Strādnieku partijai (PKK) tur dominēt," sacīja Turcijas ministrs, līdzās "Daesh" minot Turcijas kurdu bruņoto separātistu organizāciju.

Blinkens pēc ielidošanas ceturtdienas vakarā apsprieda šo jautājumu arī ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, paziņoja ASV amatpersona.

Erdogans apgalvojis, ka Turcija nekad nemazinās savu cīņu pret "Daesh" džihādistiem Sīrijā.

Turcijas armija un tās kontrolē esošais Sīrijas nemiernieku grupējums ar mainīgu intensitāti vairākus gadus vērsušies pret Sīrijas kurdu grupējumiem, kas bija galvenais militārais spēks ar ASV atbalstu notikušajās operācijās, kas galu galā noveda pie "Daesh" sakāves.

Laikā, kad islāmistu vadītie nemiernieki decembra sākumā virzījās uz Damasku, Turcija un tās kontrolētie kaujinieki sāka savu ofensīvu pret kurdu vadītajiem Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (HSD).

Ankara vismaz savā publiskajā retorikā apgalvo, ka HSD esot saistīti ar PKK.

Savukārt Vašingtona HSD uzskata par galveno sabiedroto Sīrijā cīņā pret "Daesh".

Blinkens ceturtdien paziņoja, ka HSD ir "izšķiroši svarīgi", lai Sīrijā nepieļautu džihādistu atdzimšanu.

Cīņas starp ASV atbalstītajiem Sīrijas kurdiem un Turcijas kontrolētajiem Sīrijas kaujiniekiem radījušas bažas par ASV un Turcijas konkurējošām interesēm Sīrijā.

Kurdu jautājuma eksperts Faiks Buluts ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Turcija, visticamāk, cenšas "izmantot vakuumu, lai attīrītu reģionu" no kurdu kaujiniekiem.

Tādējādi Erdogans sarunās ar nākamo ASV prezidentu Donaldu Trampu varētu "būt spēka pozīcijās", viņš pieļāva.

Turcijai ir spēcīga armija, tā kontrolē daļu Sīrijas kaujinieku, bet islāmistu grupējums "Tahrir al Sham", kas bija galvenais spēks nule notikušajā ofensīvā pret Asada režīmu, atrodas tās ietekmē, līdz ar to Erdogans, visticamāk, varētu teikt Trampam: "Nododiet šo reģionu man, un es iznīcināšu "Daesh". Dodiet man atbildību, un jūs redzēsiet," prognozēja Buluts.

Izraēlas aizsardzības ministrs Israels Kacs devis rīkojumu Izraēlas karavīriem, kas Golānas augstienēs iegājuši buferzonā Hermona kalna Sīrijas pusē, palikt savās pozīcijās līdz ziemas beigām, piektdien pavēstīja Kaca birojs.

Tas bija svarīgi, ņemot vērā notikumus Sīrijā, norādīja Kacs. No šīs stratēģiskās pozīcijas var novērot lielu daļu Sīrijas un Libānas.

Hermona kalns "pēc 51 gada atkal ir Izraēlas kontrolē", platformā "X" pauda Kacs, notikušo raksturojot kā "aizraujošu vēsturisku brīdi".

Pēc islāmistu nemiernieku uzvaras Sīrijā Izraēlas karavīri iegāja Golānas augstieņu buferzonā, arī Hermona kalna Sīrijas pusē.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šo karaspēka kustību raksturoja kā pagaidu pasākumu, "līdz tiks rasts piemērots risinājums".

Šis solis izpelnījās starptautisku kritiku.

Kopš Sīrijas prezidenta Bašara al Asada krišanas Izraēlas gaisa spēki ir izmantojuši varas vakuumu, bombardējot militāros objektus valsts iekšienē.

Piektdien agri no rīta tika atsākti Izraēlas uzlidojumi Sīrijā, veicot triecienus ieroču noliktavām un pētniecības centriem Himsas un Hamas provinču lauku apvidos, ziņoja Lielbritānijā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR).

Izraēlas sauszemes spēki nedēļas nogalē iegājuši dziļāk Sīrijas teritorijā jau ārpus demilitarizētās zonas, svētdien ziņoja laikraksts "New York Times", atsaucoties uz Izraēlas amatpersonām.

Izraēlas bruņotie spēki pārņēmuši kontroli pār Hermona kalna virsotni robežas Sīrijas pusē, kā arī pār vairākām citām vietām, kas tika uzskatītas par būtiskām, lai stabilizētu kontroli šajā teritorijā, norādīja laikraksts.

Lielāko daļu Golānas augstieņu 1967. gadā okupēja Izraēla. 1981. gadā Izraēla šo teritoriju anektēja, taču to neatzīst lielākā daļa starptautiskās sabiedrības. Golānas augstienēs dzīvo vairāk nekā 25 000 ebreju kolonistu.

1974. gadā tika izveidota buferzona, kas nošķīra Izraēlas un Sīrijas kontrolētās teritorijas, un kopš tā laika tur izvietoti ANO miera uzturēšanas spēki. Nedēļas nogalē, kad Damaskā krita Bašara al Asada re"zims, buferzonā Sīrijas teritorijā iegāja Izraēlas karaspēks.

Sīrijā 1,1 miljons cilvēku ir kļuvuši par pārvietotām personām, kopš nemiernieki sāka ofensīvu, kurā svētdien tika gāzts prezidents Bašars al Asads, ceturtdien paziņoja ANO humānās palīdzības aģentūra.

"Uz 12.decembri 1,1 miljons cilvēku šajā valstī ir pārvietotas personas kopš karadarbības eskalācijas sākuma 27. novembrī. Lielākā daļa ir sievietes un bērni," paziņoja ANO Humāno lietu koordinācijas birojs (OCHA).

ANO 6. decembrī bija ziņojusi, ka kopš nemiernieku ofensīvas sākuma Sīrijā par pārvietotām personām kļuvuši vismaz 370 000 cilvēku, kas lielākoties ir sievietes un bērni.