Dienvidkorejas parlaments sestdien atcēlis no amata prezidentu Junu Sukjolu par viņa neveiksmīgo mēģinājumu izsludināt karastāvokli.
Par prezidenta impīčmentu apsūdzībās par dumpi balsoja 204 no 300 parlamenta deputātiem. Pret viņa atcelšanu no amata balsoja 85 deputāti, bet trīs atturējās. Vēl astoņi biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Kamēr parlamentā notika balsošana Seulas ielās bija izgājuši vairāki simti tūkstošu cilvēku, gan Juna pretinieki, gan viņa atbalstītāji. Saskaņā ar policijas datiem pie parlamenta bija pulcējušies vismaz 200 000 cilvēku, kas atbalstīja prezidenta impīčmentu. Tikmēr citviet galvaspilsētā 30 000 demonstrantu pauda atbalstu Junam.
Juns pagaidām ir atstādināts no amata, kamēr viņa atcelšanu neapstiprinās Konstitucionālā tiesa.
Tikmēr prezidenta pienākumu pildīšanu uzņemsies premjerministrs Hans Doksu.
Tiesai lēmums Juna lietā jāpieņem 180 dienu laikā.
Lai Junu atceltu no amata bija nepieciešams divu trešdaļu vairākums jeb 200 deputātu balsis. Tas nozīmē, ka par impīčmentu bija jānobalso vismaz astoņiem deputātiem, kas pārstāv valdošo konservatīvo Tautas varas partiju.
Tikmēr Juns paudis apņēmību turpināt cīņu un atkārtojis savus apgalvojumus, ka opozīcija sadarbojoties ar Ziemeļkoreju.
Ja Konstitucionālā tiesa apstiprinās viņa impīčmentu, Juns kļūs par otro prezidentu Dienvidkorejas vēsturē, kas atcelts no amata impīčmenta ceļā.
Ir arī pretējs precedents. 2004. gadā tiesa bloķēja toreizējā prezidenta No Muhjona impīčmentu.
Šobrīd tiesas sastāvā ir tikai seši tiesneši, un tas nozīmē, ka to lēmumam jābūt vienprātīgam.
Taču pat gadījumā, ja Juna impīčments būtu neveiksmīgs, viņam draud kriminālatbildība par mēģinājumu izsludināt karastāvokli, kas tiek kvalificēts kā dumpis.
Kā ziņots, Juns 3. decembrī izsludināja karastāvokli, bet jau nākamajā rītā to atcēla, jo visi klātesošie Nacionālās sapulces deputāti to pieprasīja.
Juns karastāvokļa izsludināšanu pamatoja ar nepieciešamību aizsargātu valsti no "komunistiskajiem spēkiem". Taču viņa rīcību nosodīja gan opozīcija, gan pozīcija.
Kopš Dienvidkorejas pārejas uz demokrātiju astoņdesmito gadu beigās tā bija pirmā reize, kad valsts prezidents izsludina karastāvokli.
Reaģējot uz karastāvokļa izsludināšanu, opozīcijas partijas iesniedza priekšlikumu par prezidenta impīčmentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
