Ukrainas specdienesti Maskavā veica pārdrošu Krievijas ģenerāļa Igora Kirilova slepkavību, demonstrējot augsta līmeņa sagatavotību un atjautību. Taču šim panākumam ir ierobežota ietekme uz vispārējo situāciju frontē, raksta medijs "The New York Times" (NYT).
Krievijas armijas pretradiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieks ģenerālleitnants Igors Kirilovs un viņa palīgs tika nogalināti otrdien Maskavā, kad eksplodēja elektriskajā skrejritenī ievietots spridzeklis.
"Es domāju, ka ir psiholoģiska iedarbība, kas saka elitēm, ka varam jūs atrast, lai kur jūs arī nebūtu, un jūs neesat drošībā," medijam komentē bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Duglass Londons. Tomēr tas neradīs jūtamu ietekmi uz situāciju frontē, viņš papildina.
Situācija kaujas laukā Ukrainai ir sarežģīta, okupanti turpina virzību Doneckas apgabalā un Ukrainas varasiestādes sākušas evakuēt 300 tūkstošus iedzīvotāju, raksturo medijs.
"Bumba, kas nogalināja ģenerāli Kirilovu, parādīja labu atjautības līmeni. Tā bija piestiprināta pie skrejriteņa līdzās dzīvojamai ēkai un detonēta attālināti, kad ģenerālis iznāca no ēkas," atgādināts rakstā.
Šis ir pirmais gadījums, kad tik augsta ranga militārpersona nogalināta tik tālu no karadarbības zonas.
Ukraina aktīvi izmanto asimetriskas karadarbības metodes, jo īpaši mērķtiecīgas slepkavības un sabotāžas, teikts rakstā. Eksperti uzskata, ka tā Ukrainai ir "nepieciešamības stratēģija", jo Kijivas resursi, salīdzinājumā ar Krieviju, ir ierobežoti. Taču šāda darbības izraisa domstarpības pat starp Kijivas sabiedrotajiem, norāda NYT.
"Ukraina tur redz iespēju," norāda cits bijušais CIP darbinieks Ralfs Gofs, "Viņi cenšas saviļņot Krievijas eliti, lai piespiestu Putinu noslēgt vienošanos. Es uzskatu, ka tā ir kļūdaina stratēģija."
NYT skaidro, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir mēģinājusi ierobežot šādas operācijas, jo Ukraina ir atkarīga no ASV palīdzības. Ja jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija samazinās atbalstu, Ukrainas specdienesti varētu pastiprināt šādas asimetriskās operācijas, redzot to kā vienu no nedaudzajiem iespējamiem pretošanās veidiem, skaidrots rakstā.
Par šādu operāciju efektivitāte skepse gan esot arī Ukrainas militārajās aprindās. Kāds specvienības virsnieks laikrakstam anonīmi norāda, ka šādām operācijām ir "nulles" stratēģiskā un taktiskā ietekme. Tāpat viņš paredz, ka Maskava pieprasīs pārtraukt šādus uzbrukumus kā daļu no iespējamās miera vienošanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
