Ne reizi vien izskanējis, ka Krievija jau atrodas karastāvoklī ar Rietumiem. Te nav tanku un raķešu, bet cilvēku prātus visā pasaulē iekaro tās dezinformācijas vēstījumi virtuālajā frontē. Krievija bija klātesoša ASV prezidenta vēlēšanās, nupat arī atklāta tās manipulāciju ietekme Rumānijas prezidenta vēlēšanās. Tomēr tie ir tikai pilieni Krievijas sociālo mediju kampaņas jūrā. Vēlmē pakļaut pasaules informācijas telpu savām vajadzībām tā jau metusies cīņā ar lielākajām pasaules korporācijām. Apkopojām, kas zināms par Krievijas izvērstajām informācijas telpas kaujām.
Galvenais Krievijas ierocis šajā jomā ir Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests "Roskomnadzor".
Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā, 2008. gadā, tas tika izveidots kā atsevišķs dienests. Savukārt 2012. gadā, simboliski atgriežoties pie varas, Vladimirs Putins pieņēma jaunu likumu, cita starpā izveidojot "melnā saraksta" sistēmu un vienotu aizliegto mājaslapu reģistru. Šis reģistrs ir galvenais "Roskomnadzor" instruments.
"Slavas uznācienu" "Roskomnadzor" īstenoja tieši pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kura dēļ cenzūra tika pastiprināta vēl vairāk. 24. februārī "Roskomnadzor" pieprasīja medijiem un informācijas resursiem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!