2024. gadā Krievijas agresija joprojām nav apturēta, pilna mēroga iebrukums ir pārsniedzis 1000 dienu robežu un strauji tuvojas savai trešajai gadadienai. Gads ir gaisinājis cerības uz ātru militāru uzvaru un okupēto teritoriju atgūšanu ar spēku, un aizvien vairāk izskan dažādas versijas par to, kāds varētu būt iespējamais miera panākšanas risinājums. Rakstā atskatāmies uz dažiem nozīmīgiem aizvadītā gada pavērsieniem karā.
Aizvadīto gadu raksturo kopumā drūmas noskaņas. Krievija, par spīti lieliem karavīru un tehnikas zaudējumiem, ir spējusi bez apstājas turpināt nemitīgus uzbrukumus un virzīties uz priekšu. ASV Kara izpētes institūta (ISW) aplēses novembra beigās liecināja, ka okupanti šogad ir sagrābuši aptuveni sešas reizes vairāk Ukrainas teritorijas (2700 kvadrātkilometru) nekā 2023. gadā. Un iebrucēju virzība joprojām turpinās.
Krievijas spēku virzību uz priekšu nodrošina arī masīvi planējošo aviobumbu triecieni pa Ukrainas aizstāvju pozīcijām, kas bieži neatstāj nekādas iespējas šīs pozīcijas nosargāt. Lai cīnītos pret šo Krievijas taktiku, Ukrainai būtu jāpanāk pārsvars gaisā, lai neļautu okupantu lidmašīnām pietuvoties bumbas lidojuma attālumā, taču šādu resursu tai nav.
14. un 15. decembrī piedzīvotas pirmās kaujas, kuru laikā Kurskas apgabalā Ukrainas spēkiem uzbrukušas Ziemeļkorejas karavīru vienības. Dienvidkorejas amatpersonas lēsa, ka pēc pirmajām kaujām varētu būt gājuši bojā vismaz 100 karavīri. Savukārt avoti medijos sprieda par ziemeļkorejiešu neparasto taktiku – lielās grupās šķērsojot atklātus laukus, kā arī no krieviem atšķirīgo reakciju uz droniem.
Vēsturnieks Valdis Kuzmins uzsver, ka Ziemeļkorejai ir milzīgs mobilizācijas resurss, lai spētu vajadzības gadījumā piesaistīt vēl un vēl karotāju, kas totalitārajā sistēmā ir sagatavoti morāli pārliecināti un gatavi karot.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!