Tramps negrasās piekāpties Putinam, apgalvo viņa sūtnis  (17)

"Jums ir jāsaprot, ka viņš necenšas kaut ko dot Putinam vai krieviem, viņš patiesībā cenšas glābt Ukrainu un tās suverenitāti, un viņš grasās nodrošināt, lai tas būtu godīgi un taisnīgi," telekanālam "Fox News" sacīja Kellogs, komentējot Trampa izteikumus 7. janvāra preses konferencē.

Viņš piebilda, ka nevēlas runāt Trampa vārdā, jo viņš runā pats par sevi, un norādīja, ka prezidenta komandai būs vairāk iespēju, kad Tramps oficiāli stāsies amatā pēc inaugurācijas.

Pēc Kelloga domām, Tramps varēs piedāvāt pieņemamu risinājumu, lai izbeigtu karu tuvākajā laikā. "Un, kad es saku tuvākajā laika, es gribētu sev izvirzīt mērķi personīgā un profesionālā līmenī. Es teiktu, ka noteiksim simts dienas," viņš piebilda.

Tramps 7. janvārī preses konferencē izteicās, ka spēj saprast Krievijas jūtas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties NATO.

Krievija uzbrukumos Ukrainā arvien plašāk izmanto dronus, kuru kontrolei un video pārraidīšanai izmanto optiskās šķiedras tehnoloģijas, kas ļauj efektīvi apiet Ukrainas elektroniskās karadarbības aizsardzības sistēmas, liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) apkopotā informācija.

Saskaņā ar Ukrainas brigādes pārstāvja teikto šie droni tiek izmantoti visā frontes līnijas garumā, tomēr to izmantošana vēl nav sistemātiska.

Droniem ar optisko šķiedru ir daži trūkumi. Tie ir lēnāki un mazāk manevrējami, kas padara tos neaizsargātākus pret kājnieku ieročiem.

Saskaņā ar kāda Krievijas "kara korespondenta" sacīto, krievi pirmie veiksmīgi integrēja šādu tehnoloģiju kaujas operācijās Ukrainā. Tomēr viņš arī brīdināja, ka Ukrainas bruņotie spēki drīzumā izstrādās līdzīgas tehnoloģijas.

Krievijas uzbrukumos Ukrainā no 1. septembra līdz 30. novembrim nogalināti 574 civiliedzīvotāji, teikts ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) ziņojumā par karu Ukrainā.

Krievijas uzbrukumos bojāta arī kritiskā infrastruktūra.

ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos vietniece Nada an Našifa norādīja, ka pieaudzis smagu starptautisko pārkāpumu skaits, tostarp iespējamo kara noziegumu skaits.

Viņa uzsvēra ziņojumus no ukraiņu karagūstekņiem, "gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri aprakstīja plaši izplatītas un sistemātiskas spīdzināšanas (..), nežēlīgu sišanu, elektrošoku pielietošanu, slāpēšanu un ilgstošu ieslodzījumu vieninieku kamerā". Lielākā daļa ziņoja arī par seksuālu vardarbību, tai skaitā izvarošanu un piespiedu atkailināšanu.

Našifa arī pauda nopietnas bažas par to, ka arvien biežāk pienāk ziņas, ka krievi nogalinājuši gūstā saņemtos Ukraiņu karavīrus. "Nogalināšana bez tiesas ir kara noziegums. Pārskata periodā OHCHR [ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs] dokumentēja 62 šādus nāvessodus 19 atsevišķos incidentos," norādīja Našifa.

Saskaņā ar ANO Monitoringa misijas datiem kopš 2022. gada februāra karā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 12 300 civiliedzīvotāju, tai skaitā vairāk nekā 650 bērnu, un vismaz 27 800 civiliedzīvotāju tikuši ievainoti. Bojātas vai iznīcinātas vairāk nekā 700 medicīnas iestādes un 1500 izglītības iestādes.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 803 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1430 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9731 tanku, 20 221 bruņutransportieri, 21 765 lielgabalus un mīnmetējus, 1260 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1038 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 21 813 bezpilota lidaparātus, 3014 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 33 387 automobiļus un autocisternas, kā arī 3686 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.