Vācijas prokuratūra ceturtdien par spiegošanu Ķīnas labā izvirzījusi apsūdzības trim personām, kas ieguvušas informāciju par militārajām tehnoloģijām Ķīnas izlūkdienesta – Valsts drošības ministrijas – uzdevumā.
Visus trīs Vācijas pilsoņus policija aizturēja 2024. gada aprīlī Diseldorfā un Badhomburgā, netālu no Frankfurtes.
Aizturēšanas laikā aizdomās turētie risināja sarunas par pētniecības projektiem, kas varētu būt īpaši noderīgi Ķīnas jūras kaujas spēku paplašināšanai, norādīja prokuratūra.
Galvenais aizdomās turētais joprojām atrodas apcietinājumā. Viņš ir apsūdzēts, ka kopš 2017. gada bijis Ķīnas Valsts drošības ministrijas aģents.
Ar diviem līdzdalībniekiem – laulātam pārim – piederoša uzņēmuma palīdzību viņš sava Ķīnas izlūkdienesta kuratora uzdevumā iepircis informāciju par inovatīvām tehnoloģijām ar potenciālu militāru pielietojumu.
Pāris ar sava uzņēmuma starpniecību bija sazinājies ar uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm, norāda prokurori.
"Laika posmā no 2017. gada februāra līdz 2024. gada aprīlim viņi atkārtoti apkopoja informāciju, kas varētu būt noderīga, jo īpaši Ķīnas jūras kaujas spēju paplašināšanai," teikts Vācijas Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
"Tas ietvēra informāciju par kuģu dzinējiem, sonārajām sistēmām, gaisa kuģu aizsardzības sistēmām, bruņumašīnu piedziņas sistēmām un militārajiem droniem."
Galvenais aizdomās turētais šo informāciju esot nodevis savai kontaktpersonai
Laulātais pāris oktobrī tika atbrīvots pēc tam, kad viņu apcietināšanas orderi tika apturēti.
Aizdomās turētie Vācijā iegādājušies arī trīs specializētos lāzerus, izmantojot Ķīnas izlūkdienesta piešķirtos līdzekļus, un pēc tam bez atļaujas eksportējuši lāzerus uz Ķīnu, norāda prokuratūra.
Čehija lemj par stingrāku spiegošanas apkarošanu
Čehijas Senāts gatavojas apspriest jauno pretizlūkošanas likumu, kura mērķis ir apkarot ārvalstu spiegošanu, galvenokārt no Krievijas puses.
Likums ir nepieciešams, jo Krievijas un citu naidīgu valstu izlūkdienesti veic arvien plašāka mēroga sabotāžas un citas naidīgas operācijas pret cilvēkiem, infrastruktūru un ēkām, platformā "X" pauda centriski liberālās partijas STAN parlamenta apakšnama deputāts Martins Eksners.
Viņš atgādināja par uzbrukumu Lielbritānijā ar ķīmisko ieroci "Novičok" bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam, dedzināšanas uzbrukumiem Polijā un Vācijā un zemūdens kabeļu bojāšanu, lai ilustrētu, kā ārvalstu aģenti vāc informāciju, kas var novest pie nopietniem drošības pārkāpumiem.
Jaunais likums papildina valsts Kriminālkodeksu ar noziedzīgu nodarījumu "neatļauta darbība ārvalstu labā", un tā mērķis ir vērsties pret personām, kas pieprasa un nodod pat neslepenu, bet svarīgu informāciju, tādējādi kaitējot Čehijas drošībai.
Ierosinātais likums paredz sodu no viena līdz 15 gadiem cietumā atkarībā no nodarījuma smaguma un nolūka.
Neraugoties uz to, ka likuma mērķis ir palielināt drošību, vairāki senatori un tiesību eksperti kritizējuši iecerētos grozījumus.
Neatkarīgā senatore Hana Kordova Marvanova apgalvo, ka likumprojekts ir pārāk izplūdis un varētu netīšā veidā kriminalizēt diplomātu un sabiedroto valstu likumīgās darbības.
Čehijas Drošības informācijas dienests (BIS), aizstāvot grozījumus, uzsvēra, ka ir vajadzīgi stingrāki tiesiskie pasākumi, lai cīnītos pret sarežģītiem ārvalstu draudiem.
Likums "neapdraud vārda brīvību" un ir būtisks, lai cīnītos pret izlūkošanas operācijām no tādu valstu kā Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja puses, skaidroja BIS.
Čehijas parlamenta apakšnams jau ir apstiprinājis šos grozījumus, taču sagaidāms, ka panākt apstiprinājumu Senātā būs grūtāk.
Senāts ieplānojis sanāksmi, lai šomēnes apspriestu grozījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
