ISW: Krievijas drošībnieki nevēlas miera sarunas un prasa karadarbības pastiprināšanu Ukrainā  (11)

ISW izpētē secināts, ka Krievijas drošības spēki uzskata, ka ir jāpastiprina militārās darbības Ukrainā, nevis jāmeklē kara risinājumi sarunu ceļā.

Krievijas puse atzīst, ka tās spēki nav guvuši ievērojamus teritoriālos panākumus proporcionāli dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem. Neraugoties uz to, Krievijas militārā vadība turpina pieļaut ievērojamus personāla zaudējumus apmaiņā pret taktiskiem, bet ne operatīviem ieguvumiem.

"2024. gada decembrī pēc trīs mēnešu teritoriālajiem ieguvumiem un ievērojamiem personāla zaudējumiem septembrī, oktobrī un novembrī Krievijas spēku vidējais ikdienas virzīšanās temps palēninājās līdz aptuveni deviņiem kvadrātkilometriem. Tajā pašā laikā Krievijas militārie komandieri var būt mazāk nekā Vladimirs Putins noskaņoti pieļaut tik lielus zaudējumus, ja virzīšanās temps turpinās palēnināties," teikts ziņojumā.

Neraugoties uz to, Krievijas drošības un militārās amatpersonas nav gatavas izbeigt karu šo zaudējumu dēļ. Tā vietā viņi mudina Putinu pastiprināt militāros centienus, ierosinot daļēji iesaukt rezerves karavīrus, domājams, lai papildinātu kaujas lauku ar dzīvo spēku un tehniku.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins vēlas tikšanos ar viņu un tāda tiekot organizēta.

Tikai pusotru nedēļu pirms inaugurācijas ASV prezidenta amatā Tramps savā īpašumā "Mar-a-Lago" Floridas štatā, Republikāņu partijas gubernatoriem, runājot par Putinu, teica, ka "viņš vēlas tikties, un mēs to organizējam".

"Prezidents Putins vēlas tikties, viņš to ir teicis pat publiski, un mums ir jāizbeidz tas karš, tas asiņainais haoss," paziņoja Tramps.

Tramps nekad nav izteicis konkrētus ierosinājumus pamieram vai miera līgumam, viņš arī nereti ir kritizējis plašo ASV palīdzību Ukrainai.

Vienlaikus viņš bieži ir izsmējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, dēvējot viņu par "pārdevēju", bet Vašingtonā apmulsumu radījis tas, ka Tramps reti kritizējis Putinu un pat ir uzteicis Krievijas līderi.

Tramps arī ir kritizējis plašo ASV militāro palīdzību Ukrainai demokrātu prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā. Viņš arī apšaubījis ASV iesaisti NATO.

ASV Baidena administrācijas laikā ir bijusi Ukrainas lielākais militārais atbalstītājs. Kopš 2022. gada ASV militārā palīdzība Ukrainai pārsniegusi 65 miljardus ASV dolāru (63 miljardus eiro).

Šonedēļ notikušajā preses konferencē Tramps pieļāva, ka pēc inaugurācijas, kas notiks 20. janvārī, varētu tikties ar Putinu.

Tramps savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bieži slavēja savas attiecības ar Putinu un apgalvoja, ka varētu izbeigt karu Ukrainā "24 stundu laikā", bet nesniedza sīkākus paskaidrojumus par šo apgalvojumu.

Ukraina, izmantojot Rietumu palīdzību, gandrīz trīs gadus cīnās pret Krievijas pilna apjoma iebrukumu.

Kijiva bažījas, ka pēc Trampa stāšanās amatā ASV palīdzība Ukrainai tiktu krasi samazināta. Ukrainas prezidents Zelenskis savā Jaungada uzrunā aicināja Vašingtonu nesamazināt palīdzību Ukrainai.