Tramps vēlas Grenlandi: četri scenāriji, kā šī sāga varētu attīstīties  (35)

Pirmo reizi nodomu iegādāties Grenlandi viņš pauda jau 2019. gadā, bet šonedēļ gāja vēl tālāk, atsakoties izslēgt ekonomisku vai militāru spēku, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi.

Dānijas, kurai pieder Grenlande, un Eiropas amatpersonas ir atbildējušas noraidoši, sakot, ka Grenlande nav pārdošanā un tās teritoriālā integritāte ir jāsaglabā.

Kā varētu izvērsties šī neparastā situācija, kad divi NATO sabiedrotie strīdas par milzīgu teritoriju, kuru 80% apmērā klāj ledus, bet kurā ir ievērojamas neizmantotas minerālu bagātības?

BBC aplūkojis četrus iespējamos Grenlandes nākotnes scenārijus.

Pastāv pieņēmumi, ka Trampa solis ir tikai blefs, lai piespiestu Dāniju palielināt Grenlandes drošību, ņemot vērā draudus, ko rada gan Krievija, gan Ķīna, kas cenšas ietekmēt šo reģionu.

Pagājušajā mēnesī Dānija paziņoja par jaunu 1,5 miljardu dolāru militāro pasākumu kopumu Arktikas reģionam. Tas tika sagatavots pirms Trampa izteikumiem.

"Trampa teiktajā svarīgi bija tas, ka Dānijai ir jāpilda savas saistības Arktikā vai arī jāļauj ASV to darīt," saka laikraksta "Politiken" galvenā politiskā korespondente Elizabete Svane.

Dānijas Karaliskās aizsardzības koledžas asociētais profesors Marks Jakobsens uzskata, ka šis ir gadījums, kad Tramps "pozicionē sevi pirms stāšanās amatā", savukārt Grenlande izmanto šo iespēju, lai iegūtu lielāku starptautisko autoritāti, kas ir svarīgs solis ceļā uz neatkarību.

Tāpēc, pat ja Tramps tagad zaudētu turpmāku interesi par Grenlandi, kas, pēc profesora Jakobsena domām, ir visticamākais scenārijs, viņš noteikti ir pievērsis uzmanību šim jautājumam.

Grenlandē valda vispārēja vienprātība, ka neatkarība galu galā tiks pasludināta un, ja Grenlande nobalsos par to, Dānija to pieņems un ratificēs.

Tomēr maz ticams, ka Grenlande balsos par neatkarību, ja vien tās iedzīvotājiem netiks garantēts, ka viņi varēs saglabāt subsīdijas, ko pašlaik saņem no Dānijas, lai apmaksātu, piemēram, veselības aprūpi un labklājības sistēmu.

"Grenlandes premjerministrs tagad var būt sašutis, bet gadījumā, ja viņš patiešām izsludinās referendumu, viņam būs nepieciešams kāds pārliecinošs stāsts par to, kā glābt Grenlandes ekonomiku un labklājības sistēmu," BBC sacījis Dānijas Starptautisko pētījumu institūta vecākais pētnieks Ulriks Gads.

Viens no iespējamiem nākamajiem soļiem ir brīva apvienība. Dānija iepriekš ir iestājusies pret šāda statusa piešķiršanu gan Grenlandei, gan Fēru salām, taču, kā saka Gads, pašreizējā premjerministre Mete Frederiksene nav kategoriski pret to.

Nesen notikušās diskusijas "varētu pārliecināt [Frederiksenu] – labāk saglabāt Dāniju Arktikā, saglabāt kaut kādu saikni ar Grenlandi, pat ja tā ir brīvāka", viņš piebilst.

Taču, pat ja Grenlande spēs atbrīvoties no Dānijas, pēdējos gados ir kļuvis skaidrs, ka tā nevar atbrīvoties no ASV.

Ir izskanējušas spekulācijas, ka Trampa ekonomiskā retorika ir potenciāli lielākais drauds Dānijai – ASV varētu krasi palielināt tarifus Dānijas vai pat Eiropas Savienības precēm, piespiežot Dāniju piekāpties Grenlandes jautājumā.

Profesors Jakobsens pieļauj, ka Dānijas valdība tam ir gatavojusies, un ne tikai Arktikas teritorijas dēļ.

Tramps ir draudējis ar vispārējiem 10% tarifiem visam ASV importam, kas cita starpā varētu būtiski traucēt Eiropas izaugsmi, un daži Dānijas un citi Eiropas uzņēmumi pašlaik apsver iespēju izveidot ražošanas bāzes ASV.

Iespējamās tarifu paaugstināšanas iespējas ir, piemēram, atsaucoties uz 1977. gada Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (International Emergency Economic Powers Act (IEEPA)), tīmekļa vietnei "MarketWatch" norādīja Benžamins Kots, starptautiskās juridiskās firmas "Pillsbury" pārstāvis.

Viena no Dānijas rūpniecības nozarēm, ko tas varētu sāpīgi ietekmēt, ir farmācija.

"Kodolieroču izmantošanas iespēja" šķiet pārspīlēta, taču, ņemot vērā, ka Tramps neizslēdza militāru rīcību, tā ir jāpatur prātā.

Būtībā ASV nebūtu grūti pārņemt kontroli, ņemot vērā, ka Grenlandē jau ir bāzes un daudz karavīru. "ASV de facto kontrole jau ir," saka profesors Jakobsens.

Tomēr, ja Vašingtona izmantotu militāru spēku, tas izraisītu starptautisku incidentu.

"Ja viņi iebruks Grenlandē, viņi iebruks NATO," saka Svane. "Būtu jāaktivizē 5. pants. Un, ja kāda no NATO valstīm iebrūk NATO, tad NATO vairs nav."

Gads izteicies, ka Tramps izklausās pēc Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina, kurš runā par Taivānu, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina, kurš runā par Ukrainu. "Viņš saka, ka mums ir likumīgi ieņemt šo zemes gabalu. Ja mēs viņu uztveram patiešām nopietni, tās ir sliktas vēstis visai Rietumu aliansei."