Vācija nodod Kijivai pirmās haubices "RCH 155"; zaļo likumdevējs Šolcam pārmet palīdzības bloķēšanu  (19)

"Ukraina var paļauties uz mums, un šis ir signāls. Un Vācija ir gatava uzņemties atbildību Eiropā," sacīja Pistoriuss, apmeklējot Kaseli, kur uzņēmums KNDS ražo šos ieročus.

Ukrainas vēstnieks Vācijā Oleksijs Makejevs simboliski pieņēma pirmās no kopumā 54 haubicēm, kuras Vācija plāno nodot Ukrainai. Pirmās sešas haubices sākotnēji paliks Vācijā, kur tiks izmantotas Ukraiņu karavīru apmācīšanā.

"Mums nav vajadzīgi starpnieki, mums ir vajadzīgi sabiedrotie," sacīja Makejevs, uzsverot, ka par mieru ir jācīnās. Viņš piebilda, ka ir labi apzināties, ka Vācija ir Ukrainas pusē.

KNDS tika izveidots, apvienojoties Vācijas ieroču ražotājam "Krauss-Maffei Wegmann" (KMW) un Francijas uzņēmumam "Nexter".

Uzņēmums jauno artilērijas sistēmu "RCH 155" raksturo kā pasaulē modernāko haubici uz riteņiem, kas pirmo reizi dod iespēju šaut kustībā. Lai apkalpotu jauno un lielā mērā automatizēto artilērijas sistēmu, pietiek ar diviem karavīriem.

Arī Vācijas armija vēlāk tiks apbruņota ar šīm haubicēm.

Viens no redzamākajiem Vācijas zaļo partijas Bundestāga deputātiem, Bundestāga Eiropas Savienības lietu priekšsēdētājs Antons Hofreiters intervijā pirmdien kritizēja kancleru Olafu Šolcu, pārmetot valdības vadītājam, ka viņš bloķē papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Šolca kanceleja, šķiet, bloķē apjomīgu pasākumu kopumu, uz ko uzstāj daži ministri, norādīja Hofreiters.

"Tas nav nosūtīts Finanšu ministrijai, nav nonācis līdz Budžeta komitejai," Hofreiters sacīja sabiedriskajam radio "Deutschlandfunk". "Un visa mūsu iekšējā informācija liecina, ka kanclers to bloķē."

Kā pagājušajā nedēļā ziņoja žurnāls "Der Spiegel", gan ārlietu ministre Annalēna Bērboka, gan aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzstāj, lai pirms 23. februārī gaidāmajām Vācijas vēlēšanām Ukrainai tiktu mobilizēti vēl aptuveni trīs miljardi eiro.

Tomēr Šolca kanceleja bremzē jebkādu papildu militāro palīdzību, ziņoja "Der Spiegel", jo Šolcs nevēlas sasiet rokas nākamajai Vācijas valdībai.

Gan Pistoriuss, gan Šolcs ir sociāldemokrāti (SPD), bet Bērboka un Hofreiters zaļo partijas biedri.

Pistoriuss svētdien intervijā laikrakstam "Tagesspiegel" noliedza, ka Šolcs bloķētu palīdzības sniegšanu.

"Nav nekādas bloķēšanas. Mēs Aizsardzības ministrijā esam sagatavojuši jaunu palīdzības paketi Ukrainai. Tagad par to ir jāpieņem politisks lēmums - tiklīdz būs noskaidroti visi jautājumi, es sagaidu attiecīgu lēmumu."

Zaļo partija vēlēšanu kampaņā cenšas distancēties no Šolca piesardzīgās politikas attiecībā uz Ukrainu.

Bērboka cita starpā brīdinājusi, ka Vācija nedrīkst ievērojami samazināt finansiālo atbalstu ieroču piegādēm Ukrainai.

Vācijas dienvidos virs militārās bāzes pamanīti vairāki droni, kuru izcelsme nav zināma, pirmdien paziņojušas Bavārijas varasiestādes.

Izmeklētāji paziņoja, ka neizslēdz spiegošanu, kas, iespējams, varētu būt saistīta ar karu Ukrainā.

Policijai par droniem virs Manhingas Gaisa spēku bāzes pie Ingolštates tika paziņots svētdienas vakarā. Policisti tur konstatēja līdz desmit droniem. Lai gan tika izmantots helikopters, personas, kas veica neatļautos lidojumus ar droniem, neizdevās atrast un identificēt.

Decembrī Bavārijā virs militārās drošības zonām tika konstatēti vairāki nelikumīgi dronu pārlidojumi. Varasiestādes pieļauj, ka droni tika izmantoti, lai fotografētu militāros objektus.

Manhingā atrodas Vācijas armijas tehniskais centrs, kas pārbauda Gaisa spēkiem pasūtītos lidaparātus.