Pērnā gada 8. decembrī pēc negaidītas ofensīvas Sīrijas džihādistu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS) vadīti kaujinieki gāza Krievijas atbalstīto prezidenta Bašara al Asada režīmu, pret kuru dažādi opozīcijas grupējumi cīnījās kopš 2011. gada. Par ietekmīgāko cilvēku Sīrijā kļuva HTS līderis Ahmeds al Šaraa. Taču medijos bieži sāka parādīties vēl kāds vārds – Ahmads al Avda.
Tas ir vīrs, kas savulaik Rietumu medijos raksturots kā "Krievijas cilvēks [Sīrijas] dienvidos, un daži eksperti viņā saskata potenciālus draudus Šaraa, raksta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).
"Viņš ir oportūnists vai inteliģents un pragmatiskas spēlētājs, atkarībā no jūsu perspektīvas," medijs citē grāmatas "Burning Country: Syrians In Revolution And War" līdzautoru Robinu Jasinu-Kasabu.
Avda puses Sīrijas pilsoņu karā ir mainījis divas reizes.
Par Avdas dzīvi pirms Sīrijas pilsoņu kara informācijas nav daudz. Atsaucoties uz viņam tuviem cilvēkiem, medijos ir ziņots, ka pēc obligātā militārā dienesta Sīrijas armijā viņš devies uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), bet 2012. gadā atgriezies Sīrijas dienvidu provincē Derā.
2014. gadā viņš pievienojies pret Asadu karojošo nemiernieku koalīcijai Brīvā Sīrijas armija. Tad viņš kļuvis par sunnītu jaunatnes bataljona komandieri savā dzimtajā Bosras pilsētā, raksta RFE/RL. Saskaņā ar avotu stāstīto, viņš nekad nav bijis tuvs islāmistu nemiernieku grupām, lai gan militāri ar tām sadarbojās.
Pēc lielas Sīrijas valdības spēku ofensīvas ar mērķi atgūt kontroli pār valsts dienvidiem, Avda panācis izlīguma vienošanos ar Krieviju. Tās rezultātā nemiernieki "samierinājās" ar Asada valdību, atdeva savus smagos ieročus, bet palika dienvidos.
"Faktiski [Avda] ieguva zemu autonomijas līmeni. Viņš kļuva par vietējo karakungu," komentē Jasins-Kasaba.
Avda tad kļuva par Astotās brigādes komandieri, kas 2020. gadā tika integrēta Krievijas sponsorētā Sīrijas armijas Piektajā korpusā.
Taču pēc HTS pērn novembrī sāktās ofensīvas Avda atkal mainīja puses, saraujot saites ar Krieviju un dodoties uz Damasku.
8. decembrī Avda un viņa spēki redzēti Damaskā vēl pirms Šaraa ierašanās, taču dienvidnieku spēki pēc dažām stundām devušies prom. Avda arī nav publiski izteicis vēlmi apstrīdēt Šaraa autoritāti, bet ir izskanējušas ziņas, ka viņš vēlas saglabāt savu autonomiju valsts dienvidos.
Tādas arābu valstis kā Ēģipti, Saūda Arābiju un AAE dara bažīgas sekas, ko izraisītu islāmistu nākšanas pie varas Sīrijā. Ja jaunajiem ar HTS saistītajiem līderiem izdosies efektīvi vadīt valsti, tad būtu liels stimuls citām islāmistu grupām.
"AAE un Saūda Arābijas vadībai ir bažas, ka, HTS pārņemot varu Sīrijā, aktivizēsies islāmisti šajās valstīs. Un ja [Šaraa] izdosies valdīt, tas būs piemērs tādām grupām kā Musulmaņu brālība," komentē Ņujorkas izlūkošanas konsultāciju firmas "Soufan Group" politikas un pētījumu direktors Kolins Klarks.
Gan AAE gan Saūda Arābija islāmistu kustības uzskata par eksistenciālu draudu savām monarhijām un poliskajām sistēmām.
Un šādā ainā kā figūra ar atpazīstamu vārdu un sakariem ar AAE iederētos tāds personāžs kā Šaraa, teikts rakstā. Daži vērotāji ir prognozējuši, ka viņš Sīrijā varētu kļūt par kaut ko līdzīgu komandierim Halifam Haftaram Lībijā, kuru atbalsta AAE un Ēģipte un kurš kontrolē teritorijas Lībijas austrumos.
Jasins-Kasaba pauž uzskatu, ka AAE un Ēģipte vajadzības gadījumā atbalstītu Avdu un vinš varētu kļūt par ārvalstu finansētu karakungu Sīrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
