Ukrainas armija pērn augustā sāka uzbrukumu Kurskas virzienā, jo analīzē tika konstatēts, ka tā ir Krievijas bruņoto spēku vājā vieta, intervijā sacīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Krievi "zināja, ka mums nav rezervju, ka mūsu situācija pēc Avdijivkas bija kritiska. Tika plānoti divi galvenie triecieni. Galvenais trieciens - uz Harkivu, bet otru plānoja veikt Sumiem", intervijā kara korespondentam Andrijam Capļijenko pārraidei "TSN Tiždeņ" sacīja Sirskis.
"Un, kad mēs sākām atvilkt savas vienības un ieņemt aizsardzības pozīcijas, ienaidnieks nolēma uzbrukt ar tiem spēkiem, kas bija viņa rīcībā. Pēc mūsu datiem, tie bija aptuveni 43 000 [karavīru], kas bija izvietoti Belgorodas apgabalā Harkivas virzienā, un 26 000 [karavīru] - Sumu virzienā," norādīja virspavēlnieks.
Pēc viņa teiktā, kopš 2024. gada jūnija Krievijas karaspēks bija sācis pāriet uzbrukumā gandrīz visā frontes līnijas garumā.
"Mums vajadzēja rast kādu problēmas risinājumu, kas, pirmkārt, novērstu ienaidnieka uzmanību un piespiestu viņu atvilkt daļu savu spēku no galvenajiem virzieniem," skaidroja Sirskis.
"Otrkārt, lai neitralizētu draudus jaunos posmos. Analīzes gaitā tika atrasts "vājais punkts" tieši Kurskas virzienā," sacīja virspavēlnieks.
Kurskas operāciju viņš nosauca par bezprecedenta, jo Krievija bija spiesta aizstāvēties savā teritorijā un pārcelt no citiem virzieniem 67 000 labāko vienību karavīru.
Zelenskis publicē jaunu video ar ziemeļkorejiešu gūstekni
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien sociālajos tīklos publicējis jaunu video ar vienu no ukraiņu sagūstītajiem Ziemeļkorejas karavīriem.
Par divu ziemeļkorejiešu nonākšanu gūstā Zelenskis sākotnēji paziņoja 11. janvārī. Vēlāk to apstiprināja arī Dienvidkorejas izlūkdienests.
"Turpinās saziņa sagūstīto Ziemeļkorejas karavīru un Ukrainas Drošības dienesta izmeklētāju starpā," komentējot video, norādīja Zelenskis.
Ukrainas varasiestādes jau iepriekš publicējušas pratināšanu kadrus.
Videoierakstā viens no diviem gūstekņiem uz izmeklētāja jautājumiem atbild korejiešu valodā.
Uz Krieviju nosūtītie Ziemeļkorejas karavīri atradās "pilnīgā informācijas izolācijā", un to "apstiprina gūstekņu teiktais", norādīja Zelenskis.
Pēc pirmās pratināšanas Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka gūstekņi nav zinājuši, ka tiek sūtīti karot pret Ukrainu.
Krievijas varasiestādes nav komentējušas Ziemeļkorejas kontingenta iesaisti.
Mediji vēsta, ka Ziemeļkorejas karavīri cīnās Kurskas apgabalā.
Dienvidkorejas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā apliecināja, ka valdība plāno apspriesties ar Ukrainu par Ziemeļkorejas karavīru nodošanu Dienvidkorejai, ja karavīri lūgs iespēju pāriet Dienvidkorejas pusē.
Saskaņā ar Dienvidkorejas un ASV izlūkdienestu sniegto informāciju Ziemeļkoreja oktobrī nosūtīja uz Krievijas Kurskas apgabalu 10 000 līdz 12 000 karavīru, kas mēnesi vēlāk iesaistījās pirmajās kaujās ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Pētījums: Baltkrievijas uzņēmumi slepus ražo šāviņus Krievijai
Baltkrievijas uzņēmumi slepus ražo šāviņus Krievijas armijai, konstatēts bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas "BelPol" pētījumā.
122 un 152 milimetru šāviņu ražošanā iesaistīto uzņēmumu vidū ir valsts uzņēmumi - automobiļu rūpnīca "BelAZ", metalurģijas rūpnīca BMK un Barisavas automobiļu un traktortehnikas elektroiekārtu rūpnīca (BATE).
2023. gada martā Baltkrievijas valsts uzņēmums "Zavod točnoj eļektromehaņiki" (ZTEM) un Krievijas rūpnīca "Splav" noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru Minskas rūpnīca apņēmās no tā paša gada septembra piegādāt agresorvalstij 13 000 komponentu šāviņiem "Grad".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
