Apžēlošanas, imigranti, klimats. Tramps paraksta pirmos rīkojumus, uzsākot savu otro prezidentūru  (26)

Daži no viņa rīkojumiem atbilda pērn prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā dotajiem solījumiem. Citi, tostarp par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), bija negaidīti.

Tramps parakstīja vairākus rīkojumus, mainot ASV politiku imigrācijas pārvaldības un pilsonības piešķiršanas jomās.

Vienā no tiem tika izsludināts "nacionāls ārkārtējais stāvoklis" uz dienvidu robežas ar Meksiku. Tramps arī apsolīja masveida deportāciju, iesaistot armiju, lai vērstos pret, viņa vārdiem, "noziedzīgajiem ārzemniekiem".

Tramps Ovālajā kabinetā parakstīja rīkojumu, kas paredz atcelt automātisku ASV pilsonības piešķiršanu šajā valstī dzimušajiem bērniem. Šāda kārtība tomēr ir nostiprināta ASV konstitūcijā, tāpēc rīkojums noteikti tiks juridiski apstrīdēts.

Tramps parakstīja apžēlošanu apmēram 1500 cilvēkiem, kas apsūdzēti saistībā ar piedalīšanos 2021. gada 6. janvāra iebrukumā ASV Kapitolijā, un vēlreiz nosauca viņus par "ķīlniekiem".

Jaunais prezidents arī atcēla dažādus izpildrīkojumus par daudzveidības programmu un LGBTQ līdztiesības veicināšanu, īstenojot solījumu vērsties pret atjēdzības (woke) kultūru.

Viņš atcēla dekrētus par daudzveidības un līdztiesības veicināšanu valdībā, uzņēmumos un veselības aprūpē, kā arī par LGBTQ kopienas tiesībām.

Tramps paziņoja, ka ASV valdība atzīs tikai "divas dzimtes - vīriešu un sieviešu".

Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma. Šī izstāšanās notiks otrreiz, jo Tramps rīkojumu par ASV izstāšanos bija parakstījis jau pirmās prezidentūras laikā. Izstāšanās gan varēs notikt vienu gadu pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO institūcijai, kas atbalsta globālās klimata sarunas.

Tramps parakstīja rīkojumu par "nacionālu ārkārtējo stāvokli", kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Džo Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

Cits Trampa parakstīts rīkojums pieprasa federālo iestāžu darbiniekiem izbeigt strādāšanu attālināti un atkal atgriezties birojos uz pilnu darba laiku.

Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), uzstājot, ka ASV netaisnīgi maksā šai ANO institūcijai vairāk nekā Ķīna.

Prezidents ar citu rīkojumu noteica 75 dienu pauzi pirms likuma par videoplatformas "TikTok" aizliegumu ASV ieviešanu. Likums, kas aizliedz "TikTok" izplatīšanu un atjaunināšanu ASV, stājās spēkā šonedēļ.

Ar citu rīkojumu Tramps atcēla sankcijas pret vardarbīgiem Izraēlas kolonistiem okupētajā Jordānas Rietumkrastā, kuras bija noteikusi Džo Baidena administrācija.

Atceļot vēl vienu Baidena administrācijas lēmumu, Tramps atkal iekļāva Kubu terorismu atbalstošo valstu sarakstā. Baidens pirms dažām dienām svītroja Kubu no šī saraksta, izpildot vienošanos, kas paredzēja Kubā ieslodzītu protestētāju atbrīvošanu.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, ar kuru uz 90 dienām uz laiku aptur visas ASV ārējās palīdzības programmas, līdz tiks veikta to pārskatīšana, lai noteiktu, vai tās atbilst viņa politikas mērķiem.

Nebija uzreiz skaidrs, cik lielu palīdzības apjomu sākotnēji ietekmēs rīkojums, jo finansējumu daudzām programmām jau ir piešķīris Kongress un tas ir obligāti jāiztērē, ja jau nav iztērēts.

Rīkojumā, kas bija viens no daudziem Trampa parakstītajiem rīkojumiem viņa pirmajā darba dienā, teikts, ka "ārvalstu palīdzības industrija un birokrātija nav saskaņota ar Amerikas interesēm un daudzos gadījumos ir pretēja Amerikas vērtībām" un "kalpo miera destabilizēšanai pasaulē, veicinot ārvalstīs idejas, kas ir tieši pretējas harmoniskām un stabilām attiecībām valstu iekšienē un starp valstīm".

Līdz ar to Tramps paziņoja, ka "nekāda turpmāka Amerikas Savienoto Valstu ārvalstu palīdzība netiks izmaksāta tādā veidā, kas nav pilnībā saskaņots ar Amerikas Savienoto Valstu prezidenta ārpolitiku".

Tramps jau sen ir vērsies pret ārvalstu palīdzību, neraugoties uz to, ka šāda palīdzība parasti veido aptuveni 1% no federālā budžeta, izņemot neparastus apstākļus, piemēram, Ukrainai piešķirtos miljardus ieročiem. Tramps ir kritizējis summu, kas piešķirta Ukrainai, lai palīdzētu stiprināt tās aizsardzību pret Krievijas iebrukumu.

Pēdējā oficiālā atskaite par ārvalstu palīdzību Džo Baidena administrācijas laikā datēta ar decembra vidu un 2023. budžeta gadu. Tas liecina, ka 68 miljardi ASV dolāru bija paredzēti programmām ārvalstīs, kas aptver gan katastrofu seku likvidēšanu, gan veselības aprūpi un demokrātijas veicināšanas iniciatīvas 204 valstīs un reģionos.

Dažām no lielākajām ASV palīdzības saņēmējām - Izraēlai (3,3 miljardi ASV dolāru gadā), Ēģiptei (1,5 miljardi ASV dolāru gadā) un Jordānijai (1,7 miljardi ASV dolāru gadā) - diez vai būs dramatiski samazinājumi, jo šīs summas ir iekļautas ilgtermiņa pasākumu paketēs, kas aptver vairākus gadu desmitus, un dažos gadījumos tās reglamentē līgumiskas saistības.

Finansējums ANO aģentūrām, tostarp miera uzturēšanas, cilvēktiesību un bēgļu aģentūrām, ir tradicionāls mērķis republikāņu administrācijām, kuras vēlas samazināt vai citādi ierobežot finansējumu. Pirmā Trampa administrācija veica pasākumus, lai samazinātu ārvalstu palīdzības izdevumus, apturot maksājumus dažādām ANO aģentūrām, tostarp ANO Iedzīvotāju fondam, un finansējumu palestīniešu pašpārvaldei.

Tomēr ASV jau iepriekš Trampa vadībā bija izstājušās no ANO Cilvēktiesību padomes ar tās finansiālajām saistībām, un ar likumprojektu, ko pagājušā gada martā parakstīja bijušais prezidents Džo Baidens, tika liegts finansēt ANO Palestīniešu bēgļu aģentūru UNRWA.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1. februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta nodošanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm - apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1. februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

Tie varētu pavērt ceļu turpmākiem tarifiem.

Izdodot rīkojumu par ASV lielā deficīta izpēti, Tramps lūdza iestādēm "ieteikt atbilstošus pasākumus, piemēram, globālu papildu tarifu vai citu politiku" kā tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Viņš arī aicināja pārskatīt Vašingtonas tirdzniecības vienošanos ar Meksiku un Kanādu līdztekus paktam ar Ķīnu, kas iezīmēja pamieru to agrākajā tarifu karā.

Vaicāts par vispārējiem muitas tarifiem, Tramps sacīja, ka, iespējams, tos ieviesīs, taču piebilda: "Mēs tam vēl neesam gatavi."

Tarifus maksā ASV importētāji valdībai par pirkumiem no ārvalstīm, un ekonomiskais slogs gulstas uz importētājiem, ārvalstu piegādātājiem vai patērētājiem.

Tramps vērsās arī pret tirdzniecības nelīdzsvarotību ar Eiropas Savienību (ES), sakot, ka tā neimportē pietiekami daudz amerikāņu produktu.

Viņš piebilda, ka to izlīdzinās, izmantojot muitas tarifus vai mudinot ES vairāk iepirkt naftu un gāzi.

Līdzšinējais ASV prezidents Džo Baidens pirmdien, dažas stundas pirms Baltā nama nākamā saimnieka Donalda Trampa inaugurācijas, preventīvi apžēlojis savu bijušo padomnieku medicīnas jautājumos Entoniju Fauči un atvaļināto ģenerāli Marku Milliju, lai pasargātu viņus no iespējamās politiski motivētās vajāšanas.

Baidens arī apžēlojis savus radiniekus, norādot, ka viņa tuvinieki bijuši pakļauti nemitīgiem uzbrukumiem un draudiem, kuru vienīgais motīvs bija vēlme sāpināt viņu.

"Diemžēl man nav iemesla domāt, ka šie uzbrukumi beigsies," sacīja Baidens. Viņš preventīvi apžēlojis savu brāli Džeimsu un viņa sievu Sāru, savu māsu Valēriju un viņas vīru Džonu Ouensu, kā arī savu brāli Frānsisu.

Baidens uzsvēra, ka šo apžēlošanu nevajadzētu kļūdaini uzskatīt par kaut kādas vainas atzīšanu.

Pagājušajā mēnesī Baidens apžēloja savu dēlu Hanteru.

Tādā pašā neierastā veidā Baidens savas prezidentūras pēdējās stundās apžēlojis arī Pārstāvju palātas 2021. gada 6. janvāra izmeklēšanas komisijas locekļus, darbiniekus un lieciniekus.

"Šie civildienesta ierēdņi ar godu un izcilību kalpojuši mūsu valstij un nav pelnījuši nepamatotu politiski motivētu tiesisko vajāšanu," teikts Baidena paziņojumā. "Šie ir izņēmuma apstākļi, un es nevaru ar tīru sirdsapziņu neko nedarīt."

Tramps solījis atriebties saviem politiskajiem pretiniekiem, kas Baidena administrācijas laikā mēģināja viņu pašu pakļaut tiesāšanai, un brīdinājis, ka daļai no tiem tagad draud kriminālatbildība.

Fauči spēlēja galveno lomu ASV cīņā ar Covid-19 pandēmiju, taču viņa agresīvā nostāja noveda zinātnieku konfliktā ar daudziem republikāņiem. Viņš kļuva par daudzu konservatīvo naida objektu, un, piemēram, Īlons Masks, kas kļuvis par vienu no tuvākajiem Trampa līdzgaitniekiem, aicinājis Fauči saukt tiesas priekšā.

Savukārt Millijs, kas Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā ieņēma apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja amatu, viņu aizkaitinājis žurnālistam Bobam Vudvordam apgalvojot, ka jaunievēlētais prezidents "līdz serdei ir fašists" un "visbīstamākā persona" ASV.

Millijs arī atzinies, ka zvanījis savam ķīniešu kolēģim, lai pēc Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā 2021. gada 6. janvārī apliecinātu, ka ASV esot stabilas un negrasoties uzbrukt Ķīnai.

Tramps uz to reaģēja paziņojot, ka citos laikos Millijam tiktu piespriests nāvessods.