2022. gada martā, kad Ukrainas un Krievijas delegācijas tikās uz sarunām Stambulā, Krievija būtībā izvirzīja ultimātu ar virkni nepieņemamām prasībām, intervijā ar ārvalstu žurnālistiem Pasaules ekonomikas foruma laikā Davosā uzsvēris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Jāatgādina, ka sarunas Turcijas lielākajā pilsētā, kas tika organizētas Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmajā mēnesī, Maskava mēdz piesaukt kā argumentu, ka Kijiva it kā nav vēlējusies mieru.
"Nav nekādu Turcijas sarunu, bet tikai slepkavas, kura uzvārds ir Putins, ultimāts," notikušo intervijā raksturo Zelenskis.
Viņš norāda, ka Stambulā okupanti izvirzījuši prasību, lai par valsts vadītāju kļūtu Ukrainas prokrieviskais politiķis Viktors Medvedčuks. Tāpat Maskava pieprasījusi, lai Kijiva atzīst Donbasa pilnīgu nonākšanu Krievijas kontrolē, nostiprinot to arī Konstitūcijā.
Tāpat agresorvalsts pieprasījusi samazināt Ukrainas armijas lielumu līdz 50 tūkstošiem cilvēku un balsojumu par valsts neitralitāti. Krievu valodai saskaņā ar Kremļa prasībām būtu jākļūst par Ukrainas valsts valodu.
Tāpat Krievijas puse Stambulā uzstājusi, ka Ukrainai jālikvidē visi savi ieroči, kuru darbības attālums ir lielāks par 20 kilometriem.
"Tāpēc mēs nevaram teikt, ka mums ir bijušas kādas sarunas, jo visas trīs reizes bija Putina ultimāti," rezumē Zelenskis.
Zelenskis Davosā jau izteicās, ka Ukraina okupētās teritorijas nekad juridiski neatzīs par Krievijas daļu, pat ja to pieprasīs visi sabiedrotie.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt kopumā karš rit kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
