"Spēcīgs gads?" Kremlis cenšas radīt iespaidu par plaukstošu ekonomiku
Foto: AP/Scanpix/LETA

Kremlis sācis informācijas operāciju, lai radītu maldīgu iespaidu, ka Krievijas ekonomikai klājas labi, lai gan daudzi rādītāji liecina par makroekonomiskām problēmām, teikts Vašingtonas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

"ISW turpina sekot līdzi makroekonomiskajiem datiem, kas ir tiešā pretrunā ar Kremļa apgalvojumiem, ka Krievijas ekonomikai klājas labi," norāda domnīca.

"Kremlis nule pieņēmis aizsardzības izdevumu palielināšanas politiku, bet Krievijas sabiedrība saskaras ar darbaspēka trūkumu, plašākām demogrāfiskām problēmām, uzkrājumu samazināšanos un pieaugošu atkarību no palīdzības, jo Krievijas ekonomika saskaras ar procentu likmju paaugstināšanos, uzpūstām algām un ražošanas jaudas pasliktināšanos," norāda ISW analītiķi.

Putins 22. janvāra sanāksmē par ekonomikas jautājumiem paziņoja, ka 2024. gads Krievijas ekonomikai ir "spēcīgs gads", ka Krievijai ir kontrolējams budžeta deficīts 1,7% apmērā un panākts 26% pieaugums ieņēmumos, kas nav saistīti ar naftu un gāzi, līdz 25,6 triljoniem rubļu (aptuveni 246 miljardiem eiro) 2024. gadā, kā arī paziņoja par retroaktīvu apdrošināšanas un militāro pensiju palielināšanu par 9,5%, lai pārvarētu pieaugošo Krievijas inflāciju.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" 21. janvārī vēstīja, ka Krievijas Finanšu ministrija publicējusi ziņojumu, kurā prognozēta ekonomikas izaugsme un norādīts, ka Krievijas budžeta ieņēmumi 2024. gada decembrī sasniegs rekordaugstu līmeni - vairāk nekā četrus triljonus rubļu (aptuveni 38 miljardus eiro), kas ir par 28% vairāk nekā 2023. gada decembrī un augstākais līmenis kopš 2011. gada.

Tomēr šajos skaitļos nav ņemts vērā Krievijas neilgtspējīgais aizsardzības izdevumu līmenis, straujā inflācija, pieaugošais deficīts un Krievijas valsts ieguldījumu fonda erozija.

"Kremļa centieni demonstrēt ekonomisko spēku lielā mērā ir informatīvas operācijas, kuru mērķis ir nomierināt vietējo auditoriju un demonstrēt Krievijas spēku ārvalstīs, vienlaikus maskējot reālās problēmas, ar kurām saskaras Krievijas ekonomika un kuras padziļinās Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ," secināts ISW ziņojumā.

Tikmēr karā

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 825 320 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1340 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9850 tankus, 20 497 bruņutransportierus, 22 256 lielgabalus un mīnmetējus, 1262 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 111 bezpilota lidaparātus, 3051 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 34 905 automobiļus un autocisternas, kā arī 3714 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas bruņoto spēku triecienos Zaporižjā naktī uz ceturtdienu nogalināts viens un ievainoti vismaz 16 cilvēki, paziņoja apgabala militārās administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

Pilsētā nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām, sprādziena viļņa rezultātā izsisti logi. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem zem drupām, iespējams, atrodas cilvēki.

Ievainoto vidū ir četri ārkārtas situāciju dienesta darbinieki, norādīja Fedorovs. Pieci cilvēki ir smagā stāvoklī.

Ievainots arī divus mēnešus vecs bērns, viņš nogādāts slimnīcā, paziņoja apgabala vadītājs.

Krievi naktī uz Zaporižju raidījuši trieciendronus "Shahed" un ballistiskās raķetes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!