Jebkādos efektīvos miera uzturēšanas spēkos, kas tiktu izvietoti Ukrainā, būtu jāiekļauj ASV karavīri, intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Eiropas sabiedrotajiem nav pietiekami daudz karavīru, lai reāli atturētu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, un jebkurš cits risinājums draud izraisīt nesaskaņas NATO aliansē, norādīja prezidents.
"Tas nav iespējams bez ASV. Pat ja daži Eiropas draugi domā, ka tas ir iespējams, nē, tas nav iespējams. Neviens neriskēs bez ASV," Zelenskis trešdien sacīja Pasaules ekonomikas forumā Davosā.
Kā norādīja Ukrainas prezidents, viņš arī cenšas pārliecināt Ķīnu izmantot savu ietekmi uz Krieviju, lai palīdzētu izbeigt karu.
Zelenskis gan arī pauda vilšanos, ka viņam nav izdevies biežāk sazināties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
"Es esmu pārliecināts, ka viņš var paskubināt Putinu uz mieru. [ASV] prezidents [Donalds] Tramps ir visspēcīgākais, un Sji Dzjiņpins. Es uzskatu, ka nav cita sabiedrotā, kas to patiešām varētu izdarīt. Viņa ekonomika, Putins ir ļoti atkarīgi no Ķīnas," skaidroja Zelenskis.
Kijiva: Ziemeļkoreja piegādās Krievijai artilēriju un raķetes
Ziemeļkoreja, paredzams, sūtīs uz Krievijas Kurskas apgabalu papildspēkus, galvenokārt artilēriju un raķetes, intervijā izdevumam "The War Zone" sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
"Mēs nesagaidām daudz jaunu sauszemes kaujas vienību," norādīja HUR vadītājs.
"Pēdējo trīs mēnešu laikā Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai aptuveni 120 170 milimetru pašgājējartilērijas sistēmas "M1989 Koksan" un 120 240 milimetru daudzlādiņu reaktīvās iekārtas un, visticamāk, nākotnē piegādās vēl tikpat daudz. Viņiem ir daudz šo sistēmu," sacīja Budanovs.
"170 milimetru lielgabaliem ir jaudīga munīcija un labas spējas," norādīja HUR vadītājs. "240 milimetru daudzlādiņu reaktīvās iekārtas ir tādas pašas smagās sistēmas kā visas pārējās. Tās rada vairāk problēmu frontes līnijā."
Paredzams, ka Ziemeļkoreja šogad uz Krieviju nosūtīs vēl 150 tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes KN-23, norādīja Budanovs, piebilstot, ka pērn nosūtītas 148 raķetes.
Saskaņā ar Dienvidkorejas un ASV izlūkdienestu sniegto informāciju Ziemeļkoreja oktobrī nosūtīja uz Krievijas Kurskas apgabalu 10 000 līdz 12 000 karavīru, kas mēnesi vēlāk iesaistījās pirmajās kaujās ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Līdz janvāra vidum Kurskas apgabalā Krievijas un Ukrainas kaujās kritis aptuveni 1000 Ziemeļkorejas karavīru, bet kopējais kritušo un ievainoto ziemeļkorejiešu skaits ir aptuveni 4000, britu raidsabiedrībai BBC šonedēļ apliecināja Rietumu amatpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
