Pēc Trampa stāšanās amatā ASV aizturēti un deportēti simtiem nelegālo imigrantu  (29)

"Trampa administrācija aizturējusi 538 nelegālo imigrantu noziedzniekus," sociālajā platformā "X" paziņoja Līvita, piebilstot, ka simtiem tika deportēti ar militāro lidmašīnu.

"Lielākā masveida deportācijas operācija vēsturē ir pilnā sparā. Solījumi ir doti. Solījumi tiek turēti," viņa sacīja.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja vērsties pret nelegālo imigrāciju un savu otro pilnvaru termiņu sāka ar virkni izpildrīkojumu, kuru mērķis bija pārskatīt ieceļošanu ASV.

Viņš ir parakstījis rīkojumus par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pie dienvidu robežas un paziņojis par karavīru izvietošanu pierobežā, vienlaikus solot deportēt "noziedzīgos ārvalstniekus".

Ceturtdienas rītā Ņūarkas pilsētas mērs Rasa Džua Baraka paziņojumā norādīja, ka Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) aģenti reidā "aizturēja gan iedzīvotājus bez dokumentiem, gan pilsoņus, neuzrādot orderi".

Nedēļas sākumā republikāņu pārvaldītais ASV Kongress pieņēma likumu, kas paredz paplašināt pirmstiesas ieslodzījuma piemērošanu aizdomās par noziedzīgu nodarījumu turētiem ārvalstniekiem.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien aizstāvēja savu aicinājumu NATO dalībvalstīm aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzšinējo 2% vietā.

Uz iebildumu, ka pat ASV aizsardzības finansējums nesasniedz 5% no IKP, Tramps paziņoja, ka ASV aizsargā NATO sabiedrotos, taču viņi "neaizsargā mūs".

"Neesmu drošs, ka mums vispār kaut ko vajadzētu tērēt, taču mums noteikti vajadzētu viņiem palīdzēt," Tramps teica žurnālistiem Vašingtonā.

NATO aplēses liecina, ka ASV aizsardzībai 2024. gadā atvēlēja 3,38% no IKP.

Sava pirmā amata termiņa laikā 2017.-2021. gadā Tramps draudēja, ka ASV izstāsies no aizsardzības alianses, ja citas valstis neizpildīs NATO saistības aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP.

Viņš ir lepojies, ka tā ir panācis NATO partneru aizsardzības izdevumu palielinājumu.

Jaunākie NATO dati, kas apkopoti pērn jūnijā, liecina, ka astoņām no 32 alianses dalībvalstīm izdevumi aizsardzībai joprojām nepārsniedz 2% no IKP. Datos nav iekļauta Islande, jo tā ir NATO dalībvalsts, bet tai nav savu bruņoto spēku.

Tomēr visas alianses dalībvalstis ir tālu no Trampa paustajiem 5%, arī pašas ASV. Līderes ir Polija (4,12%) un Igaunija (3,43%), kurām seko ASV, kas ir lielākā no NATO valstu ekonomikām.

ASV prezidents Donalds Tramps plāno atkal sazināties ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, ar kuru Tramps ticies jau trīs reizes, republikāņu prezidents teica intervijā televīzijas kanālam "Fox News", nodēvējot Kimu par gudrinieku.

Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā 2017.-2021. gadā ne tikai tikās ar starptautiski izolēto Kimu, bet arī paziņoja, ka abi esot iemīlējušies.

Taču pat jaunās administrācijas valsts sekretārs Marko Rubio apstiprināšanas sēdē Kongresā atzina, ka tādi Trampa tuvināšanās centieni nav radījuši ilgstošu vienošanos, lai Ziemeļkoreja izbeigtu savu kodolprogrammu.

Uz "Fox News" jautājumu, vai viņš atkal sazināsies ar Kimu, Tramps atbildēja, "jā. Es viņam patiku".

Ziemeļkoreja apgalvo, ka cenšas iegūt kodolieročus, lai novērstu draudus no ASV un tās sabiedrotajiem, piemēram, Dienvidkorejas.

Abas Korejas pussalas valstis tehniski joprojām ir karastāvoklī, jo 1950.-1953.gada karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.

Izolētā un nabadzīgā Ziemeļkoreja, kas ir veikusi vairākus kodolizmēģinājumus un periodiski veic ballistisko raķešu izmēģinājumus, labprāt izceļ savu kodolprogrammu kā sava prestiža zīmi.

Tomēr Vašingtona un citas valstis brīdina, ka šī programma destabilizē situāciju, un ANO ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kas aizliedz Ziemeļkorejas centienus attīstīt kodolieročus.

Rubio šā mēneša sākumā Senātā notikušajā apstiprināšanas sēdē Kimu nodēvēja par diktatoru.

"Es domāju, ka ir jābūt vēlmei ļoti nopietni izvērtēt plašāku Ziemeļkorejas politiku," sacīja Rubio.

Jaunais ASV valsts sekretārs aicināja censties novērst Ziemeļkorejas karu ar Dienvidkoreju un Japānu un noskaidrot, "ko mēs varam darīt, lai novērstu krīzi, neveicinot citas valstis īstenot savas kodolieroču programmas".

Intervijā "Fox" Tramps atgādināja par savu mēģinājumu noslēgt bruņošanās līgumu ar Ziemeļkorejas sabiedrotajām Krieviju un Ķīnu sava pirmā pilnvaru termiņa beigās.

2019. gada centieni būtu paredzējuši noteikt jaunus ierobežojumus neregulētajiem Krievijas kodolieročiem un pārliecināt Ķīnu pievienoties ieroču kontroles paktam.

"Es biju ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos. Es būtu noslēdzis vienošanos ar [Krievijas līderi Vladimiru] Putinu par šo denuklearizāciju," klāstīja Tramps, atzīstot, ka "mums bija sliktas vēlēšanas, kas pārtrauca mūsu darbu". Tā bija atsauce uz viņa 2020. gada zaudējumu demokrātam Džo Baidenam.

Kā ziņots, Trampa izvirzītais kandidāts Pentagona vadītāja amatam Pīts Hegsets nesen paziņojumā, kas iesniegts Senāta komisijai, Ziemeļkoreju nodēvēja par kodolvalsti.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija atbildēja, ka Phenjanas kā kodolvalsts statusu "nevar atzīt" un ka tā sadarbosies ar Vašingtonu, lai panāktu denuklearizāciju.

Phenjana 20. janvārī pirms Trampa inaugurācijas izšāva vairākas tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes, liekot analītiķiem spekulēt par to, vai Kims tādējādi cenšas nosūtīt vēstījumu Trampam.