Prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien publicētā intervijā kritizēja Ukrainas lēmumu 90. gados atteikties no kodolieročiem, pretī nesaņemot gana spēcīgas drošības garantijas, ziņo medijs "Kyiv Independent".
"Manuprāt, to nevajadzēja darīt, pamatojoties uz faktu, ka mums uzbruka," intervijā ar Itālijas laikrakstu "Il Foglio" pauda Ukrainas līderis.
Saskaņā ar 1994. gadā parakstīto Budapeštas memorandu, Ukraina atteicās no tās teritorijā izvietotā padomju kodolarsenāla apmaiņā pret ASV, Krievijas un Apvienotās Karalistes drošības garantijām.
"Bija nepieciešams mainīt [kodolieročus] pret reālām drošības garantijām, un tajā laikā tā bija tikai NATO. Un, godīgi sakot, arī šodien tā ir tikai NATO," sacīja Zelenskis.
Prezidents komentēja, ka toreiz Ukraina piekrita atteikties no kodolieročiem pēc spiediena no "lielākām ekonomikām", piemēram, ASV un Krievijas. Līderis uzskata, ka, neskatoties uz spiedienu, Ukrainai vajadzēja toreiz atteikties no šādas vienošanās.
"Ja es mainītu kodolieročus, es tos mainītu pret kaut ko spēcīgu, kas reāli varētu apturēt jebkuru agresoru, neskatoties uz diženumu, teritoriju vai armiju," uzsvēra Zelenskis. Viņš skaidroja: "Līdz ar to es uzskatu, ka tas bija stulbi, absolūti stulbi un neloģiski." Kijivas līdera paustais intervijā sasaucas ar viņa teikto pagājušajā mēnesī, ka tie, kas noslēdza vienošanos [Budapeštas memorandu], būtu "jāsēdina cietumā".
Viņš ierosināja, ka Ukraina varētu iegūt līdzīgas drošības garantijas, kādas Izraēla saņem no ASV, uzsverot, ka šādi priekšlikumi būtu jāizskata "detalizēti".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
