Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apspriež iespēju atsākt iepirkt pa cauruļvadiem transportējamo Krievijas gāzi kā daļu no potenciālās miera vienošanās Krievijas-Ukrainas karā, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, raksta medijs "The Financial Times" (FT).
Šī ierosinājuma atbalstītāji, tostarp Ungārijas un Vācijas amatpersonas, apgalvojušas, ka šāds solis varētu dot stimulu realizēt miera vienošanos gan Eiropai, gan Krievijai, vienlaikus stabilizējot kontinenta enerģijas tirgu.
Kā norāda FT, šādai idejai gan nepiekrīt Ukrainas lielākie sabiedrotie ES un bloka "austrumu" dalībvalstu amatpersonas.
Šīs ziņas izskan laikā, kad Ukraina jau gandrīz mēnesi ir pārtraukusi Krievijas gāzes tranzītu pa cauruļvadiem cauri savai teritorijai. Pret šo Kijivas soli protestēja Slovākija un Ungārija, kuras turpina paļauties uz Krievijas gāzes piegādēm par spīti ES centieniem meklēt alternatīvus piegādes avotus.
Pašlaik vienīgais cauruļvads, pa kuru ES teritorijā turpina nonākt Krievijas gāze, ir "TurkStream". Vienlaikus ES valstis turpina iepirkt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG).
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas cauruļvadu gāze veidoja aptuveni 40% no kopējā ES iepirktā gāzes apjoma. Lielākais Krievijas gāzes patērētājs bija Vācija. Gāze un nafta ir starp galvenajiem Krievijas ienākumu avotiem.
Vācija, kas kopš PSRS sabrukuma aizstāvēja ciešāku ekonomisko saišu veidošanu ar Krieviju, savu politiku, tostarp, nepiegādāt ieročus karojošām valstīm, sāka mainīt tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.
Šis politiskā kursa maiņas process ieguvis apzīmējumu "Zeitenwende". Tagad politikas eksperti atzinuši, ka pārliecība par to, ka biznesa attiecības ar Krieviju mainīs tās uzvedību un padarīs Maskavu demokrātiskāku, ir bijusi kļūdaina. Vairāk par to var lasīt "Delfi" reportāžās no Berlīnes šeit, šeit un te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
