Panamas prezidents: ASV izplata melus par atļauju izmantot kanālu bez maksas

Mulino iknedēļas preses konferencē sprieda, ka divpusējās attiecības ar Vašingtonu nevar veidot kā pamatu liekot "melus un nepatiesības". Viņš sacīja, ka lūdzis vēstniekam Vašingtonā spert "stingrus soļus", lai apgalvojumus noraidītu: "Tas ir nepieņemami, vienkārši nepieņemami."

Līdera komentāri izskanēja dienu pēc tam, kad ASV Valsts departaments paziņoja, ka Panamas valdība ir piekritusi pārtraukt iekasēt maksu par ASV valdības kuģiem, kas šķērso stratēģisko ūdensceļu. "Tas ietaupīs ASV valdībai miljoniem dolāru gadā," teikts departamenta paziņojumā platformā "X".

Mulino preses konferencē spriedis: "Kāpēc viņu iestāde, kas pārvalda Amerikas Savienoto Valstu ārpolitiku prezidenta uzraudzībā, sniedz svarīgu institucionālu paziņojumu, pamatojoties uz nepatiesību?"

Prezidents piebilda, ka ASV valdības kuģi, tostarp flotes kuģi, par kanāla caurbraukšanas tiesībām ir maksājuši sešus līdz septiņus miljonus ASV dolāru gadā: "Nav jau tā, ka kanāla nodeva grauj Amerikas Savienoto Valstu ekonomiku."

Kā norāda raidsabiedrība BBC, arī valsts sekretārs Marko Rubio noliedza sava departamenta publicēto informāciju. Viņš gan vienlaikus nodēvējis ASV kuģu nodevu par "absurdu", atsaucoties uz Vašingtonas solījumiem aizsargāt kanālu uzbrukuma gadījumā.

Arī Panamas kanāla pārvalde, kas pārzina vitāli svarīgo kuģu ceļu no Atlantijas okeāna uz Kluso okeānu, norādīja, ka nekāda vienošanās nav panākta.

ASV prezidents Donalds Tramps ir draudējis atgriezt kanālu Vašingtonas kontrolē, pamatojoties uz it kā augošo Ķīnas ietekmi pār ūdensceļu un paaugstinātām nodevām, kas tiek iekasētas no amerikāņu kuģiem. Mulino gan nu jau vairākkārt ir uzsvēris, ka kanāls bija un paliks Panamas kontrolē.

ASV nodeva pasaules tirdzniecībā nozīmīgo ūdensceļu Panamas kontrolē 1999. gada 31. decembrī. Grandiozo kanālu no 1904. līdz 1914. gadam izbūvēja amerikāņi, kad bija cietis neveiksmi sākotnējais franču mēģinājums.