"Ko nozīmē, būt francūzim?": premjers Beirū aicina debatēt par francūžu būtību

Beirū reaģēja uz Francijas iekšlietu ministra Žeralda Darmanēna ceturtdien pausto viedokli, ka konstitūcija būtu jāmaina, lai izbeigtu automātisku pilsonības piešķiršanu ikvienam Francijā dzimušam cilvēkam, pamatojoties uz "jus soli" ("zemes tiesības") principu.

Premjerministrs uzskata, ka diskusijas tikai par šo tematu būtu pārāk šauras, un aicināja uz plašākām debatēm par pilsonību. "Ko nozīmē, būt francūzim? Kādas tiesības tas jums dod? Kādus pienākumus tas jums uzliek? Kādas priekšrocības jūs saņemat? Ko jūs apņematies darīt, kļūstot par nacionālās kopienas locekli?" jautāja Beirū. Viņš norādīja, ka jāvienojas par to, kā organizēt šādas debates, un tām ir jāsagatavojas, bet uzsvēra, ka tās nevajadzētu atlikt uz visiem laikiem.

Pagājušajā mēnesī Beirū izteicās, ka visā valstī spēkā pieņemas sajūta, ka to pārpludina imigranti. Viņš arī izteicās, ka imigrācija ir pozitīva tikai tik ilgi, kamēr tā saglabājas samērīgā attiecībā pret valsts populāciju.

Premjerministrs tika asi kritizēts par šiem vārdiem gan no kreiso opozīcijas, gan sabiedroto centristu puses. Savukārt labējie deputāti atzinīgi vērtēja viņa nostāju.

Jautājums par "jus soli" tiesībām pēdējā laikā aktualizējies, jo novērojama masu imigrācija Francijas aizjūras departamentā Majotā no Komoru salām.

Pēc tam, kad Francijas parlaments ceturtdien nobalsoja par šo tiesību ierobežošanu Majotā, bet ne citur Francijā, Darmanēns paziņoja, ka Francijas konstitūcijā nostiprinātās "jus soli" tiesības būtu pilnībā jāpārskata.

Ministrs pauda viedokli, ka Francijas pilsoņiem šis jautājums būtu jāizlemj prezidenta vēlēšanās 2027. gadā vai referendumā.

Darmanēns norādīja, ka Majotā un Gviānā, kas ir vēl viens Francijas aizjūras departaments, "tūkstošiem cilvēku ierodas ar domu, ka, ja viņiem tur piedzims bērni, viņi būs francūži". "Tas viss ir jāpārskata," viņš piebilda.

Taču bijusī premjerministre Elizabete Borne, kas šobrīd ieņem izglītības ministres amatu, noraidīja sava kolēģa iniciatīvu, sakot, ka "Francijas tauta no mums gaida rīcību, nevis atsauces uz konstitucionālām izmaiņām nākotnē".