Krievijas militārais potenciāls ir pieaudzis trīs reizes, apgalvo Lietuvas aizsardzības ministre  (43)

"Krievijas militārais potenciāls šobrīd jau ir trīs reizes lielāks nekā pirms trim gadiem, kad sākās tās pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Un tas viss aktīvā kara laikā," pirmdien publicētajā intervijā portālam "15min.lt" sacīja ministre.

Šakaliene pauda, ka Krievija attīsta savu militāro industriju, efektīvi sadarbojas ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu un ir spējīga ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet arī vienlaikus atjaunot un paplašināt savas spējas.

"Krievija reformē savus bruņotos spēkus, palielina dzīvā spēka skaitu, attīsta militāro rūpniecību, un dara to ļoti ātri. Arī Eiropai šajā jomā būtu jāpaātrina darbs," uzsvēra Lietuvas aizsardzības ministre.

"Brīdī, kad fronte Ukrainā apstājas vai palēninās līdz tādam līmenim, ka zaudējumi Krievijas pusē būtiski samazinās, paātrinās spēju uzkrāšana, kas nepieciešama citām kara fāzēm, iespējams, ar citām valstīm, jo vienlaikus viņiem vairs nav gan jācīnās, gan jāpārveido savas spējas, bet gan jānodarbojas tikai ar šo spēju veidošanu," viņa teica.

Pēc tam, kad 2022. gadā Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu, Lietuva sāka palielināt aizsardzības finansējumu.

Šogad valsts budžetā aizsardzībai atvēlēti nedaudz vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības ierosinātā aizņemšanās limita palielināšana nodrošinās papildu finansējumu aizdevumu veidā un palielinās aizsardzības asignējumus līdz 4% no IKP.

Lai līdz 2030. gadam valstī izveidotu armijas divīziju, Valsts aizsardzības padome janvārī noteica mērķi no 2026. līdz 2030. gadam aizsardzībai atvēlēt 5-6% no IKP.

Eiropas valstis risina sarunas par plaša mēroga operācijām, lai aizturētu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģus Baltijas jūrā, ziņo interneta izdevums "Politico".

Izdevums atsaucas diviem anonīmiem ES diplomātiem un divām valdības amatpersonām.

ES pašlaik arī izstrādā jaunus tiesību aktus, lai šīm iniciatīvām piešķirtu juridisku spēku, norāda "Politico".

Cita starpā tiek apspriesta iespēja izmantot starptautiskās tiesības, lai aizturētu kuģus ekoloģisku apsvērumu vai pirātisma dēļ. Ja šāda pieeja neizdosies, valstis var mēģināt rīkoties patstāvīgi, kopīgi pieņemot līdzīgus jaunus likumus, norādīja "Politico" avoti.

Saskaņā ar Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teikto, aptuveni 50% no Krievijas naftas tirdzniecības, kam piemērotas sankcijas, notiek caur Somu līci.

"Pastāv draudi videi, notiek uzbrukumi mūsu zemūdens infrastruktūrai. Rodas jautājums, ko mēs varam darīt ar šiem kuģiem? Mēs nevaram bloķēt visu jūru, bet mēs varam īstenot lielāku kontroli (..). Ir daudz iespēju," sarunā ar "Politico" uzsvēra Cahkna.

Kā norāda izdevums, pašreizējās sarunas ilustrē Eiropas neapmierinātību ar to, ka Krievija turpina transportēt naftu un veikli apiet Rietumu sankcijas pret tās "ēnu floti", ko veido veci kuģi ar slēptiem īpašniekiem un apšaubāmiem apdrošinātājiem.

Vienlaikus Krievijas "ēnu flotes" kuģi, ļoti iespējams, ir iesaistīti sabotāžas aktos, lai kaitētu Rietumvalstu kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, sakaru kabeļiem Baltijas jūrā.

Saskaņā ar "Politico" rīcībā esošo informāciju Krievijas "ēnu flotē" varētu būt līdz pat 17% no visiem pasaules naftas tankkuģiem. Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) Eiropas un Krievijas nodaļas vadītājs Aizeks Levijs lēš, ka aptuveni 80% Krievijas jēlnaftas šobrīd tiek transportēti ar "ēnu flotes" tankkuģiem.

Tomēr, pēc ekspertu domām, nebūs viegli īstenot praksē plānus, kas vērsti pret Krievijas "ēnu floti", jo šādi pasākumi saistīti ar lielām izmaksām, apgrūtinošu loģistiku un nepieciešamību pretdarboties Maskavas un citu valstu, zem kuru karogiem kuģo tankkuģi, atbildes pasākumiem.