Pēc kara iesaldēšanas Ukrainā Krievija ātri sagatavotos jaunam uzbrukumam Eiropā, brīdina Dānijas izlūki  (44)

Turklāt Dānijas Aizsardzības izlūkdienests (DDIS) uzskata, ka Savienotās Valstis, visticamāk, nepievienotos NATO valstīm cīņā pret Krieviju šādā karā.

DDIS uzskata par mazticamu, ka Krievija spētu vienlaikus karot Ukrainā un karot pret vienu vai vairākām NATO valstīm.

Taču, ja karš Ukrainā beigtos vai tiktu iesaldēts, Krievija varētu ievērojamus militāros resursus izmantot citur un potenciāli uzbrukt citai kaimiņvalstij sešu mēnešu laikā, teikts DDIS ziņojumā.

Dānijas izlūkdienests nav atklājis konkrētus Krievijas plānus karam pret NATO valsti, bet Krievijas gatavība uzbrukt varētu palielināties, ja tās skatījumā NATO zaudētu spēku, piemēram, ja ASV atsauktu savu atbalstu.

Ziemeļeiropas valstis jau kādu laiku bažījas par Krievijas draudiem, un vairāku Ziemeļvalstu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas uzbrukums ir lielākais drauds šo valstu drošībai.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pagājušajā gadā brīdināja, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu sākt militāru uzbrukumu NATO teritorijai.

Krievija ne tikai vēlas sagraut Ukrainu, bet ar savu agresiju arī virzīties uz rietumiem, otrdien Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, sacīja Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Kā informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa, sagaidot Stefančuku plenārsēžu zālē, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola akcentēja, ka parlaments turpinās uzstāt uz mieru, kam ir jābūt taisnīgam un cieņpilnam. Turklāt tā pamatā ir jābūt principam, ka "nekas par Ukrainu nevar tikt lemts bez pašas Ukrainas".

Savā uzrunā Stefančuks aicināja Eiropas Savienību (ES) turpināt sniegt un palielināt atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka Ukrainai vajag vairāk aizsardzības sistēmu, vairāk lidmašīnu un vairāk ieguldījumu militārajā rūpniecībā.

Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs uzsvēra – lai apturētu agresiju un panāktu ilgstošu mieru, ir svarīgi, lai Krievijai tiktu piemērotas sankcijas, kuras tā nevar apiet. Viņš arī aicināja ieviest papildu sankcijas. Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs aicināja sodīt par kara noziegumiem atbildīgās personas.

Runājot par Ukrainas vēlmi pievienoties ES, Stefančuks sacīja, ka Ukraina ir apņēmības pilna īstenot reformas un pēc šī kara kļūs stiprāka un labāka. Viņš pieminēja, ka Ukrainas pusē pastāv cerība par iestāšanās sarunu uzsākšanu Polijas prezidentūras laikā.

Debatēs pirms Stefančuka uzrunas deputāti apsprieda iespējamās sarunas par pamieru un miera vienošanos. Daži runātāji atzīmēja, ka nekas par Ukrainu nevar tikt lemts bez pašas Ukrainas, un tāpat neviens lēmums nav pieņemams bez Eiropas iesaistes.

EP deputāti norādīja, ka Eiropai jābūt gatavai uzņemties lielāku atbildību, sniedzot drošības garantijas un sagatavojot Kijivu vēlākai dalībai NATO un ES. Savukārt citi uzsvēra nepieciešamību konfiscēt Krievijas aktīvus, lai finansētu Ukrainas atveseļošanos un atjaunošanu, savukārt vairāki deputāti pauda nopietnas bažas par to, cik daudz Eiropa ir maksājusi un turpinās maksāt, lai atbalstītu Ukrainu.