Igaunijas izlūkdienests: Krievija atdzīvina padomju propagandu par "kodolziemu"  (46)

"Mūsu vērtējumā, maz ticams, ka Krievija karā pret Ukrainu izmantos kodolieročus, taču, vērojot, kā baiļu faktors līdz šim ir ierobežojis Rietumus, Krievija to izmanto pilnībā. Karš Ukrainā, iespējams, būtu varējis beigties jau pirms kāda laika, ja Rietumi būtu saskatījuši Krievijas blefu," ziņojuma ievadā raksta izlūkdienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins.

"Tā kā tās resursi eskalācijai samazinās, aiz slēgtām durvīm izraisot vilšanos drošībnieku vidū, Maskava neatlaidīgi izmantos kodoldrošību. Lai gan Kremļa retorika par kodolieročiem ir spēcīga, tā rīcība neatspoguļo nenovēršamus draudus," norādīja Rozins.

Kā piemēru Krievijas iebiedēšanai ziņojumā tika uzsvērts, kā Krievijas diktators Vladimirs Putins 2022. gadā, kad sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, izsludināja īpašu kodolspēku režīmu, tomēr tam nesekoja konkrēta rīcība.

"Operatīvie modeļi un vienību uzdevumi palika nemainīgi, padarot īpašo režīmu bezjēdzīgu. Visa kara laikā Krievija ir paziņojusi par vairākām "sarkanajām līnijām", piemēram, par Ukrainas triecienu Krimā vai Rietumu militārās palīdzības, piemēram, tanku, iznīcinātāju F-16, HIMARS vai ATACMS, saņemšanu. Neviens no šiem scenārijiem nav novedis pie kodoleskalācijas," teikts ziņojumā.

Igaunijas Ārējais izlūkdienests norāda, ka Krievijas mērķis ir ietekmēt Rietumu politikas veidotājus, pazeminot kodolieroču izmantošanas slieksni savā kodoldoktrīnā un turpinot iebiedēšanas taktiku. Tas ietver centienus atturēt no atbalsta Ukrainai un neļaut NATO stiprināt savas aizsardzības spējas Krievijas robežu tuvumā.

"Iebiedēšana ir devusi zināmus rezultātus. Lai gan, neraugoties uz Krievijas draudiem, Ukraina turpina saņemt atbalstu, daudzas valstis ir pieņēmušas mērenu pieeju, pašas sev nosakot "sarkanās līnijas", ko Krievija var izmantot," norādīja izlūkdienests.

Tajā pašā laikā līdztekus iebiedēšanas taktikai Krievija, visticamāk, pārskata savu nestratēģisko kodolieroču lomu praksē. Ziņojumā uzsvērtas 2024. gada vasarā notikušās mācības, kurās Krievija praktiski trenēja ar nestratēģisko kodolieroču izmantošanu saistītus elementus, piemēram, to transportēšanu, spēku aizsardzības pasākumus un faktisko izmantošanu.

Igaunijas Ārējā izlūkdienesta gadagrāmatā pausts, ka Krievija savus nestratēģiskos kodolieročus tradicionāli glabā lielās valsts noliktavās. Krīzes vai kara laikā šos ieročus pārvieto tuvāk konflikta zonām vai palaišanas platformām uz tā sauktajām vietējām noliktavām. Igaunijai tuvākā valsts glabātava atrodas 600 kilometru attālumā uz rietumiem no Vologdas pilsētas, savukārt tuvākā vietējā noliktava atrodas Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā 400 kilometru attālumā no Igaunijas.

"Kēnigsbergas glabātava, kas iepriekš bija sabrukusi, ir atjaunota un paplašināta, kļūstot par Krievijas 12. galvenās pārvaldes, kas pārrauga kodolieročus, kontaktpunktu. Tā 2024. gadā tika modernizēta par nacionālo noliktavu, kas kodolgalviņas un to piegādes sistēmas novieto tuvāk Baltijas valstīm un saīsina agrīnās brīdināšanas laiku par iespējamu to izmantošanu. Tas, visticamāk, norāda uz Krievijas draudu uztveres maiņu, kas paredzēta gan lai vēl vairāk iebiedētu Rietumus, gan lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt ātrāku izvietošanu," raksta Igaunijas izlūki.

Krievija atdzīvina padomju propagandu par "kodolziemu", secināts Igaunijas Ārējā izlūkdienesta gadagrāmatā.

Krievija 2025. gadā plāno uzsākt propagandas kampaņu, lai iedvestu Rietumos bailes par kodolziemas iespējamību, līdzīgi kā PSRS to darīja 20. gadsimta 80. gados.

"Šo centienu pamatā ir 1980. gados plaši apspriesta zinātniskā pieeja, kas paredzēja, ka kodolieroču izmantošana izraisītu mākslīgu Zemes klimata atdzišanu, krasu temperatūras pazemināšanos, kas izraisītu plašu badu un citas katastrofālas sekas. Lai gan savulaik tā bija populāra zinātniska teorija, vēlāk kodolziemas hipotēze tika asi kritizēta par to, ka tās pamatā ir kļūdaini dati, patvaļīgi secinājumi un neskaidrības. Kopš tā laika ir atklājies, ka debates izraisīja padomju Valsts drošības komitejas (VDK) organizēta dezinformācijas kampaņa, lai atturētu ASV no "Pershing II" raķešu izvietošanas Eiropā," paskaidroja Igaunijas izlūkdienests.

Tagad Kremļa propagandistu mērķis ir atdzīvināt kodolziemas teoriju, lai iedvestu bailes Rietumu - un jo īpaši ASV - sabiedrībā. Mērķis ir apturēt sabiedroto militāro palīdzību Ukrainai.

"Kremlis plāno uzsākt plašāku kampaņu, kurā apvienota televīzija ar modernām metodēm un platformām, piemēram, "YouTube", raidierakstiem un rūpīgi atlasītiem runātājiem ar autoritatīvu un "patīkamu" viedokli. Viņu ideālā stratēģija būtu savervēt ietekmīgus amerikāņu zinātnes apskatniekus, lai tie aizstāvētu kodolziemas teoriju. Līdzīgi 80. gados šīs idejas izplatīšanai tika piesaistīti prominenti Rietumu zinātnieki, kuri, visticamāk, nezināja par tās izcelsmi VDK. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Kremlis plānoja sagaidīt ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, lai pilnībā (no jauna) uzsāktu šo kampaņu," teikts ziņojumā.

Kodolziemas teorijas izplatīšanās 80. gados radīja auglīgu augsni protestiem pret raķetēm "Pershing II". Simtiem tūkstošu cilvēku pulcējās pret NATO lēmumu izvietot ballistiskās raķetes Rietumvācijā, lai atturētu Padomju Savienību un Varšavas pakta valstis.

Krievija uzskata Igauniju par naidīgu valsti, pret kuru var izmantot atturēšanas pasākumus, secinājis izlūkdienests. Viens no galvenajiem spiediena instrumentiem ir "migrācijas ierocis", kā arī iebiedēšana, sabotāža un, plašākā nozīmē, šķelšanās un spriedzes radīšana sabiedrībā.

"Arī 2025. gadā uzbrukuma draudi ir maz ticami, taču Krievijas politika pret mums joprojām ir naidīga un konfrontācija ar Rietumvalstīm turpinās. Neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem, Krievijas bruņotie spēki turpina augt, tiek gūtas mācības no kara un cita starpā aktīvi tiek attīstītas dronu tehnoloģijas," gadagrāmatas ievadā raksta Igaunijas Ārējā izlūkdienesta direktors Kaupo Rozins.

Gadagrāmatā teikts, ka Krievija turpina mobilizēt resursus un masu armijas atjaunošanā, lai turpinātu karu Ukrainā un sagatavotos iespējamam konfliktam ar NATO. Masveida armijas veidošanas temps ir atkarīgs no kara ilguma un iznākuma.

Kā uzsvēra Igaunijas Ārējais izlūkdienests, 2025. gadā Krievija, visticamāk, turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības Ļeņingradas un Maskavas kara apgabalos. Ļeņingradas apgabals atrodas tieši pie Igaunijas robežas.

"Ja karš Ukrainā beigsies Krievijai labvēlīgos apstākļos vai karadarbība tiks iesaldēta, ir gandrīz droši, ka uz Igaunijas robežas tiks izvietots vairāk Krievijas militāro vienību nekā līdz 2022. gada 24. februārim," brīdināts gadagrāmatā.

Izlūkdienests atgādināja, ka pēc daļējas mobilizācijas 2022. gada rudenī Krievijas armijas lielums atgriezās pirmskara līmenī un bija 600 000 - 700 000 karavīru. Pēc tam Krievija turpināja vienlaikus atjaunot kaujas zaudētās un veidot jaunas vienības, pieņemot līgumdarbiniekus. Līdz 2026. gadam Kremlis plāno palielināt bruņoto spēku dzīvo sastāvu līdz 1,5 miljoniem karavīru.

Ārvalstu izlūkošana kā piemēru Krievijas spējai vienlaikus kompensēt kaujas zaudējumus un mobilizēt papildu spēkus minēja Ļeņingradas militārā apgabala 44. armijas korpusa izveidi. "Galvenās korpusa vienības tika izveidotas septiņu līdz astoņu mēnešu laikā - 2023. gada rudenī un 2024. gada pavasarī - galvenokārt no jauniem līgumkaravīriem. Korpusa manevrējošās vienības - 72. motorizētā strēlnieku divīzija un 128. motorizētā strēlnieku brigāde - pirmo reizi piedalījās kaujas operācijās 2024. gada maijā Harkivas apgabalā, kur tās uzbruka Ukrainas spēkiem. Mācības bija īsas un koncentrējās uz atsevišķiem karavīriem un nelielām vienībām," norādīja izlūkdienests.

Gadagrāmatas veidotāji pauda viedokli, ka veiksmīgā 44. armijas korpusa izveide apliecina, ka Kremlis ne tikai plāno, bet arī reāli spēj izveidot jaunas militārās vienības.

Dienestā uzskata, ka turpmākajos divos gados politiskās gribas trūkums nebūs šķērslis turpmākai Krievijas resursu mobilizācijai. Tomēr paliek jautājums, cik ilgtspējīgs būs jaunu militāro vienību izveides un uzturēšanas process trīs līdz piecu gadu termiņā.

"Tas lielā mērā ir atkarīgs no kara Ukrainā ilguma un iznākuma, ekonomiskās situācijas Krievijā un Rietumu apņēmības turpināt sankciju politiku," norādīja departamentā.

"Kremlis ir izvēlējies ilgtermiņa konfrontācijas ceļu un nolēmis mobilizēt papildu resursus bruņoto spēku atjaunošanai un militārās reformas īstenošanai. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, Igaunija un NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses," secināja Igaunijas Ārējais izlūkdienests.

Krievija Baltijas jūras reģionu uztver kā pieaugošu apdraudējumu, tas secinājis.

Ārējās izlūkdienests savā gadagrāmatā pauda, ka Igaunijas un Krievijas attiecības joprojām ir zemā līmenī un nav paredzams, ka tās tuvākajos gados uzlabosies. Tajā pašā laikā Krievija ir sākusi uztvert Baltijas jūras reģionu kā pieaugošu apdraudējumu.

"Krievija uzskata Igauniju par naidīgu valsti arī tāpēc, ka mēs nelokāmi atbalstām demokrātisko Ukrainu un tās integrāciju ar Rietumiem. Un pret šādu valsti var nākties izmantot atturēšanas pasākumus," brīdināja izlūki.

Lai gan Krievijas stratēģijā attiecībā uz Baltijas valstīm nav vērojamas principiāli jaunas pieejas, Igaunijas izlūkdienests secinājis, ka Maskavas bažas par reģionā notiekošo ir pieaugušas. Tas ir saistīts ar to, ka Krievijas pozīcijas Baltijas jūrā ir pavājinājušās pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO.

Krievija par potenciāliem draudiem uzskata sakaru ceļu slēgšanu uz Kaļiņingradu un kuģniecības bloķēšanu Somu līcī.

Abos šajos scenārijos Krievijai būtu gan jāveic preventīvi pasākumi, gan jāizstrādā iespējamie atbildes pasākumi. No ekonomiskā viedokļa Krievijai ir liela ekonomiskā interese saglabāt brīvu kuģošanu Baltijas jūrā, jo 2024. gadā 32% Krievijas naftas eksporta notika caur Baltijas ostām. Caur šīm ostām tika eksportēti 58% Krievijas naftas produktu, norādīja Igaunijas Ārējais izlūkdienests.

Krievijas pareizticīgā baznīca un tās vietējās struktūras joprojām ir galvenais Krievijas ietekmes instruments Baltijas valstīs, secinājuši Igaunjas eksperti.

Neraugoties uz ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, Krievijas politiskā spiediena instrumenti uz Baltijas valstīm nav mainījušies. Galvenā metode ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt šķelšanos sabiedrībā.

Arsenālā joprojām ir "migrācijas ierocis", kad Krievija var izmantot nelegālos migrantus, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm.

Krievija var ķerties arī pie iebiedēšanas un sabotāžas, brīdināja Igaunijas Ārējais izlūkdienests, vienlaikus atzīstot, ka Krievijai tomēr praktiski vairs nav nekādu ekonomisko sviru, lai izdarītu spiedienu uz Igauniju.

Atsevišķi Ārējās izlūkdienests uzsvēra, ka Krievijas pareizticīgā baznīca un tās vietējās struktūras, kas ir pakļautas Krievijas iestādēm un izlūkdienestiem, joprojām ir galvenais Krievijas ietekmes instruments Baltijas valstīs.

"Krievija to dara jau tagad un pārskatāmā nākotnē turpinās izplatīt viltotas vēstures versijas un rīkot starptautiskas kampaņas, lai diskreditētu Baltijas valstis, apsūdzot tās pareizticīgo vajāšanā. Aizbildinoties ar pareizticības un tradicionālo vērtību aizstāvību, Kremlis cenšas konsolidēt ietekmīgas personas, kas izplata Krievijas propagandu," teikts gadagrāmatā.