Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien mudināja nepieļaut diktēta miera uzspiešanu Ukrainai.
"Nākamais uzdevums ir nodrošināt, ka nav diktēta miera," intervijā izdevumam "Politico" sacīja Šolcs.
Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu trešdien sacīja, ka sarunas, lai izbeigtu karu Ukrainā, sāksies "nekavējoties".
Savukārt ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien paziņoja, ka Ukrainas deklarētais mērķis par atgriešanos pie 2014.gada robežām ir "iluzors", un nodēvēja Kijivas vēlmi pievienoties NATO par "nereālu".
Kijivas militāro atbalstītāju sanāksmē Briselē Hegsets arī skaidri norādīja, ka ASV neizvietos savus karavīrus Ukrainā.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ceturtdien pauda "nožēlu", ka Trampa administrācija ir "piekāpusies" Krievijai, pirms miera sarunas par Ukrainu vispār ir sākušās.
"Manuprāt, labāk būtu bijis pie sarunu galda runāt par Ukrainas iespējamo dalību NATO vai iespējamiem teritorijas zaudējumiem," pirms NATO sanāksmes Briselē sacīja Pistoriuss.
Šolcs intervijā uzsvēra, ka transatlantiskā vienotība "ir jāgarantē vienmēr". "Man ir pilnīgi skaidrs, ka nevar būt tāda risinājuma, kas nav arī risinājums, kurā būtu iesaistītas ASV," sacīja Šolcs.
Vienlaikus kanclers pagaidām izslēdza Vācijas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. "Visi zina, ka šobrīd par to nevar būt ne runas," viņš teica. Šobrīd "nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Ukraina būtu gatava piekrist miera līgumam", sacīja Šolcs.
Ukrainai ir vajadzīga iespēja attīstīties "arī pēc miera līguma noslēgšanas", norādīja kanclers. Tas nozīmē, ka tai būtu "spēcīga armija", kas būtu lielāka nekā pirms kara un bruņota ar Rietumu ieročiem, rezumēja Šolcs.
Igaunija neatzīs Ukrainas robežu izmaiņas
Igaunija neatzīs Ukrainas teritorijas sagrābšanu un starptautiski atzīto robežu izmaiņas, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
"Būtiska pozīcija, no kuras mēs nevaram atkāpties, ir tā, ka Igaunija atbalsta Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un starptautiski atzītas robežas," ceturtdien žurnālistiem teica Mihals.
Tādu pašu viedokli pauda arī ārlietu ministrs, paziņojot, ka Igaunija nekad neatzīs Ukrainas teritoriju sagrābšanu. Neatkarīgi no tā, ko paredzētu jebkāds iespējamais miera līgums, Igaunija neatzīs Ukrainas zemes atņemšanu, viņš uzsvēra.
Gan Igaunijas premjerministrs, gan ārlietu ministrs sacīja, ka jebkuram mieram jābūt taisnīgam un ilgstošam Ukrainai un ka Eiropai būtu jāstiprina Ukrainas pozīcijas, maksimāli palielinot militāro un ekonomisko palīdzību, lai nodrošinātu, ka Ukraina jebkurās sarunās iesaistās no spēka pozīcijām.
Gan Mihals, gan Cahkna uzsvēra, ka Ukrainai ir jāsaglabā iespēja pievienoties NATO.
Viņi arī norādīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav atteicies no sava mērķa pārveidot Eiropas drošības arhitektūru. "Tāpēc mums ir jāparāda, ka neesam mainījuši savu nostāju un negrasāmies piekāpties," uzsvēra Igaunijas premjerministrs.
Cahkna arī norādīja uz Maskavas paziņojumu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas ar Putinu, kurā Krievija atkārtoti apliecināja savu mērķi mainīt Eiropas drošības arhitektūru, kas cita starpā paredz NATO samazināšanu līdz 1997. gada līmenim.
"Tas tiešā veidā nozīmē padomju laika ietekme sfēru atjaunošanu, mūsu [Igaunijas] nostumšanu buferzonā un visa Eiropas drošības pamata apšaubīšanu," klāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.
Viņš arī netieši kritizēja ASV vadības rīcību, sakot, ka nav laba stratēģija, ja pozīcijas tiek atdotas jau pirms sarunu sākuma.
"Trampa sazvanīšanās ar Putinu noteikti nepastiprināja mūsu pozīciju. Mums ir jārunā par to, kas mums jādara, nevis par to, ko nedarīsim," sacīja Cahkna.
"Esam nonākuši jaunas turbulences laikā, kas noteiks ne tikai Ukrainas, bet arī visas Eiropas nākotni," atzina Cahkna
Lietuvas ārlietu ministrs: Nepietiek tikai ar karadarbības apturēšanu Ukrainā
Nepietiek apturēt karadarbību kaujas laukā Ukrainā, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, piebilstot, ka Krievija kā agresors ir jāaptur.
"Mums ir jāaptur agresija, ne tikai jāizbeidz karadarbība kaujas laukā. Agresijas apturēšana nozīmē nedot agresoram neko, ko tas varētu iegūt no jau izdarītiem noziegumiem," ceturtdien Viļņā žurnālistiem sacīja Budris.
Viņš uzsvēra, ka jautājums par atbildību saistībā ar karu Ukrainā ir "arī ļoti svarīgs".
"Ukrainai ir jāpanāk ilgstoša un droša vide, ilgstošs miers," uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs.
"Ja mēs runājam par kaut ko, kas būs trausls un mēs pat neticam, ka tas būs ilgāks par gadu vai diviem, tas nav miers vai drošības garantija," sacīja Budris, piebilstot, ka Ukrainai būtu jāsniedz militārais un ekonomiskais atbalsts un "Krievijas kara mašīna" būtu jāsamazina ar turpmākām sankcijām.
Viņaprāt, ir jārunā par sankcijām Krievijas kodolenerģētikas uzņēmumiem un ar tiem saistītajām personām. Budris arī uzsvēra, ka attiecībā uz miera sarunām "šobrīd nekas nav noņemts no galda".
"Kas attiecas uz Ukrainas dalību NATO, es vēlreiz atkārtošu, jo neviens nav atbildējis citādi, ka ir cits iespējams risinājums - ātrāks, lētāks, vienkāršāks, ilgtermiņa. NATO darbojas jau 75 gadus, alianse ir efektīva, spēj atturēt, un Ukraina saņemtu visas tās pašas garantijas, ja tā būtu alianses sastāvā," sacīja Budris.
"Ja ir kādi citi varianti, mēs varam par tiem runāt, bet, ja nav citu variantu, mums nevajag no galda noņemt efektīvākos variantus," viņš piebilda.
Lietuvas ārlietu ministrs arī sacīja, ka drīzumā "mēs redzēsim daudz ko", taču uzsvēra, ka "mums nevajadzētu katru reizi koncentrēties un komentēt kādu ainu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
