Jānis Garisons, Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) līdzdibinātājs un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, piektdien "Delfi" publicētajā viedoklī par ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina aizmugurisko sarunu saka, ka tajā izskanējušās tā dēvēto Ukrainas miera sarunu izejas pozīcijas ir "sapnis Krievijai".
Garisons raksta: "Neaizmirsīsim, ka Putina pēdējās desmitgades lielākais sapnis ir bijis sadalīt Eiropu pēc Jaltas konferences parauga, tādēļ diez vai viņš laidīs garām šādu iespēju, kad beidzot tiksies ar ASV prezidentu. Krievijas reakcija uz Trampa paziņojumiem liecina, ka atšķirībā no ASV visi Krievijas sapņi būs likti galdā pēc maksimālās programmas."
Ko īsti nozīmē sadalīšana pēc Jaltas konferences parauga? Attiecībā uz Latviju un Baltiju kopumā, kā arī mūsdienu Moldovu tā savulaik nozīmēja palikšanu PSRS sastāvā pēc Otrā pasaules kara noslēguma. Tādiem Josifa Staļina izvirzītajiem noteikumiem reiz piekrita ASV un Lielbritānija.
Jaltas konference notika 1945. gada februārī Livādijas pilī Krimā. Tā ilga nedēļu, un tajā piedalījās trīs lielvalstu līderi — Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Padomju Savienības diktators Josifs Staļins, kuri bija sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā cīņā pret nacistisko Vāciju.
Visi trīs valstu vadītāji nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš jau bija tikušies Teherānā, kur bija vienojušies par Vācijas un Japānas kā politisku un militāru spēku iznīcināšanu, Polijas atjaunošanu un palielināšanu uz Vācijas zemju rēķina, kā arī jaunas starptautiskas mieru nodrošinošas organizācijas veidošanu.
Jaltas konference notika brīdī, kad Otrā pasaules kara iznākums jau bija skaidrs — Vācija bija zaudējusi Āfriku un Itāliju kā sabiedroto, un tās armija Austrumu frontē atkāpās.
Jaltas konferences laikā tika panākta vienošanās vairākos nozīmīgos punktos, piemēram, Vācijas un Berlīnes sadalīšana četrās okupāciju zonās un Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas nepieciešamība.
Konference ir īpaši nozīmīga Baltijas valstīm, jo tās laikā tika pieņemtie lēmumi ietekmēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas likteni pēckara periodā. Vēsturnieki arī bieži min Jaltas konferenci kā notikumu, kas iezīmēja Aukstā kara sākumu.
Par Čērčila, Rūzevelta un Staļina patiesajām interesēm Jaltas konferencē un sarunu rezultātu lasi rakstā "Baltiju ziedoja citu labumu vārdā. Ko lēma Jaltas konferencē".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
