ASV mērķis ir noturīgs miers Ukrainā, apliecina Venss  (33)

Gan Venss, gan Zelenskis apliecināja, ka viņiem bijusi laba saruna un ka viņi nākotnē tiksies atkal.

"Mūsu pirmā tikšanās, esmu pārliecināts, ka ne pēdējā," pēc tikšanās Minhenes drošības konferences gaitā pauda Zelenskis.

"Man bija laba tikšanās ar ASV viceprezidentu Mēs esam gatavi pēc iespējas ātrāk virzīties uz reālu un garantētu mieru," platformā "X" pēc sarunām pauda Ukrainas prezidents.

Vensam bija pievienojies arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio un ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas kara jautājumos Kīts Kellogs.

"Mēs vēlamies, lai karš tiktu izbeigts, mēs vēlamies, lai nogalināšana tiktu pārtraukta, bet mēs vēlamies panākt noturīgu, ilgstošu mieru, nevis tādu mieru, kas jau pēc pāris gadiem novedīs Austrumeiropu pie konflikta," pēc tikšanās sacīja Venss.

"Mums ir svarīgi sanākt kopā un sākt sarunas, kas būs nepieciešamas, lai šo lietu izbeigtu," norādīja ASV viceprezidents, izsakoties par karu Ukrainā.

"Tas ir viss, ko es pagaidām teikšu, jo es vēlos šeit saglabāt darbības brīvību sarunvedējiem un mūsu attiecīgajām komandām atbildīgi pabeigt šo lietu," sacīja Venss.

Venss piektdien Minhenes drošības konferencē brīdināja Eiropas amatpersonas par vārda brīvības ierobežošanu un nelegālo migrāciju kontinentā, norādot, ka ievēlētās amatpersonas riskē zaudēt sabiedrības atbalstu, ja ātri nemainīs savu kursu.

"Ja jūs baidāties no saviem vēlētājiem, Amerika neko nevar jums palīdzēt," sacīja viceprezidents.

Venss savā runā tikai garāmejot pieminēja trīs gadus ilgstošo Krievijas un Ukrainas karu.

"Vašingtonā ir jauns šerifs. Un Donalda Trampa vadībā mēs varam nepiekrist jūsu uzskatiem, bet mēs cīnīsimies, lai aizstāvētu jūsu tiesības tos paust publiskajā telpā," sacīja Venss, izpelnoties vājus aplausus.

Viceprezidents arī brīdināja Eiropas amatpersonas par nelegālo migrāciju, sakot, ka vēlētāji nav balsojuši, lai atvērtu slūžas miljoniem nepārbaudītu imigrantu, un atsaucās uz ceturtdien Minhenē notikušo uzbrukumu ar auto, kurā aizdomās turamais ir 24 gadus vecs afgānis, kurš Vācijā ieradās kā patvēruma meklētājs 2016.gadā.

"Cik reižu mums vēl jāpiedzīvo šīs šausminošās neveiksmes, pirms mēs mainīsim kursu un ievirzīsim mūsu kopīgo civilizāciju jaunā virzienā?" viņš teica. "Kāpēc tas vispār notika? Tas ir briesmīgs stāsts, bet to mēs esam dzirdējuši pārāk daudz reižu Eiropā un diemžēl pārāk daudz reižu arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Patvēruma meklētājs, bieži vien jauns vīrietis 20 gadu vecumā, kurš jau ir zināms policijai, ietriecas ar automašīnu pūlī un sagrauj sabiedrību."

Aizstāvot politiskās partijas, kas iestājas pret imigrāciju, un to atbalstītājus, viņš piebilda: "Neviens vēlētājs šajā kontinentā nav devies pie vēlēšanu urnām, lai atvērtu vārtus miljoniem nepārbaudītu imigrantu."

"Bet vācu demokrātija, neviena demokrātija - amerikāņu, vācu vai Eiropas - neizdzīvos, ja miljoniem vēlētāju pateiks, ka viņu domas un bažas, viņu centieni, viņu lūgumi pēc atvieglojumiem ir nederīgi vai necienīgi," norādīja Venss.

Vanss arī pieskārās Vācijas priekšvēlēšanu debatēm par to, ka galvenajām politiskajām partijām ir nepieciešams saglabāt tā saukto "ugunsmūri", lai nesadarbotos ar populistu partiju AfD.

"Demokrātija balstās uz svēto principu, ka tautas balsij ir nozīme," viņš teica. "Ugunsmūriem nav vietas."

Venss arī paziņoja, ka vārda brīvība Eiropā atkāpjas, nosaucot to par lielāku draudu nekā Krievijas militārā agresija.

"Draudi, par kuriem es visvairāk uztraucos attiecībā uz Eiropu, nav Krievija. Tā nav ne Ķīna, ne arī kāds cits ārējs spēlētājs. Tas, par ko es uztraucos, ir draudi no iekšienes. Eiropas atkāpšanās no dažām tās pamatvērtībām," sacīja Venss. "Baidos, ka Lielbritānijā un visā Eiropā vārda brīvība ir atkāpšanās procesā."