Zelenskis: Ukraina neko nezina par Krievijas un ASV sarunām; to rezultātus neatzīs  (52)

Viņš norādīja, ka Ukraina par šīm sarunām nav informēta un uzskata, ka jebkuras sarunas par Ukrainu bez Ukrainas par bezrezultatīvām.

"Mēs nevaram atzīt jebkādas lietas vai jebkādas vienošanās par mums bez mums. Mēs tādas vienošanās neatzīsim," uzsvēra Zelenskis.

Prezidents piebilda, ka krieviem un amerikāņiem ir tiesības uz šādām sarunām, ja tiem ir apspriežami kādi divpusēji jautājumi.

Viņš norādīja, ka par to jau ticis runāts agrāk, taču tagad par to sākuši runāt publiski.

Zelenskis arī paziņoja, ka viņa oficiālā vizīte Saūda Arābijā, kas paredzēta otrdien, nekādā veidā nav saistīta ar to, kas Saūda Arābijā notiek starp ASV un Krievijas pārstāvjiem.

Kā ziņots, Maskava un Vašingtona pirmdien apstiprinājušas, ka otrdien Rijādā tiksies abu pušu delegācijas.

Zviedrijas valdība neizslēdz iespēju, ka uz Ukrainu varētu tikt nosūtīti miera uzturēšanas spēki, pirmdien sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere-Stenergārda.

"Mums tagad vispirms ir jāvienojas par taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, kurā būtu respektētas starptautiskās tiesības, kurā būtu respektēta Ukraina un kas pirmām kārtām nodrošinātu, ka Krievija nevar vienkārši atkāpties, pārgrupēties un dažu gadu laikā uzbrukt Ukrainai vai kādai citai valstij," Zviedrijas Radio sacīja ministre.

"Kad mums būs šāds miers, tas būs jāuztur, un šim nolūkam mūsu valdība neko neizslēdz," sacīja Malmere-Stenergārda.

Arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers svētdien pauda, ka ir gatavs "vajadzības gadījumā izvietot [Ukrainā] mūsu karaspēku".

"Jebkura loma, palīdzot garantēt Ukrainas drošību, nozīmē palīdzēt garantēt mūsu kontinenta un šīs valsts drošību," laikrakstā "Daily Telegraph" norādīja premjers.

Pirmdien Eiropas līderi tiekas Parīzē, lai spriestu par ASV prezidenta Donalda Trampa plānu drīzumā sākt sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

Vācija pirmdien paudusi viedokli, ka ir pāragri runāt par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu miera uzturēšanas misijā.

"Mēs esam vairākkārt teikuši, ka vispirms mums ir jāgaida un jāskatās, vai un kā, cerams, Ukrainā iestāsies miers," paziņoja Vācijas valdības preses sekretāres vietniece Kristiāna Hofmane, norādot, ka tikai tad būs iespējams runāt par nosacījumiem un to īstenošanu. Viņa norādīja, ka šobrīd ir pāragri apspriest karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.

Avots Berlīnes valdībā apstiprināja, ka Vācija noraida karavīru sūtīšanu uz Ukrainu iespējamā miera uzturēšanas misijā, ja tajā nebūs iesaistītas Savienotās Valstis. "Mēs nepiedalīsimies scenārijos, kuros Eiropas un ASV drošības (politika) atšķiras," piebilda avots.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Vācijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis pauda viedokli, ka tiešie kontakti starp krieviem un amerikāņiem "nav nekas slikts", taču aicināja sarunās galveno uzmanību pievērst ilgtspējīga miera panākšanai. Viņš arī uzsvēra, ka miera sarunās būtu jāiesaista Eiropa, un pauda pārliecību, ka galu galā tā arī notiks.

"Miera sarunām bez Eiropas galu galā nav nekādas jēgas, jo daudzus elementus kontrolē Eiropa," norādīja ministrijas preses pārstāvis, uzskaitot sankcijas, iesaldētos aktīvus un drošības garantijas.

Hofmane apstiprināja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs piedalīsies sanāksmē Parīzē, taču brīdināja negaidīt ātru lēmumu pieņemšanu. Viņa piebilda, ka eiropiešiem būtu jāvienojas par "kopēju pieeju un kopēju nostāju šajā jaunajā situācijā".