Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka negrasās piekrist Krievijas ultimāta formas prasībām, vēsta aģentūra UNIAN.
Esot Ukrainas vēstniecībā Ankarā, Zelenskis atgādināja, ka Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā – ukraiņi ņēma rokās ieročus, lai aizsargātu zemi bez citu valstu atbalsta.
"Tajā brīdī Ukrainai neviens nepalīdzēja. Bet pēc tam, kad visi redzēja, ka Putins nespēs sagrābt mūsu valsti, ka nekur nepazudīs mūsu tauta, mūsu karavīri, ka nekur nebēgs Ukrainas prezidents, un tad visi saprata, ka ir jāpalīdz Ukrainai. Un tikai tad sākās tā vai cita palīdzība – dažādos apmēros no dažādām valstīm," stāsta Zelenskis.
Krievijā tajā pašā laikā izvirzīja Ukrainai ultimātu samazināt bruņoto spēku izmēru, atzīt okupētās Ukrainas teritorijas par Krievijas daļu, atgādina Zelenskis. Tāpat Maskava vēlējās Ukrainā izveidot prokrievisku vadību, kas būtu "pilnībā Putina vertikālē".
"Un man ir tāds iespaids, ka tagad notiek kaut kādas sarunas, un tās notiek ar tādu pašu noskaņojumu. Un tās notiek starp Krievijas un ASV pārstāvjiem par Ukrainu bez Ukrainas. Interesanti, ja mēs pašā grūtākajā brīdī nepiekritām visiem šiem ultimātiem – no kurienes tāds priekšstats, ka tagad Ukraina tam piekritīs?" vaicā Zelenskis.
Prezidents arī atgādina, ka tādu pašu ultimātu 2022. gadā Krievija izvirzīja tikšanās laika Baltkrievijā un pēc tam Stambulā. "[...] piekrist Krievijas ultimātiem es negrasījos. Un negrasos," tā prezidents.
Ziņots, ka otrdien Rijādā notika ASV un Krievijas pārstāvju tikšanās, kas ir daļa no ASV prezidenta Donalda Trampa plāna panākt kara pārtraukšanu Ukrainā. Kijiva un Eiropas valstu pārstāvji uz šīm sarunām nebija aicināti.
Par pirmajiem tikšanās rezultātiem vairāk var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
