Demokrātiskās valstīs visā pasaulē mazinās uzticība valdībām, politiskajām partijām un parlamentiem, secināts jaunā pētījumā.
Pētnieki no Sauthemptonas universitātes analizēja 3377 pētījumus, kas veikti no 1958. gada līdz 2019. gadam un aptver 143 valstis. Šajos pētījumos piedalījās kopumā vairāk nekā pieci miljoni cilvēku.
Viņi konstatēja, ka uzticība pārstāvības iestādēm, piemēram, parlamentiem, kopumā samazinās, bet uzticība tādām iestādēm kā policija, civildienests un tiesību sistēmas saglabājusies stabila vai pieaugusi.
Žurnālā "The British Journal of Political Science" publicētā pētījuma vadošais autors Viktors Valgardsons norādīja, ka pētījuma secinājumi ir brīdinājuma signāls, ka autokrātiskie līderi varētu izmantot sabiedrības viedokļu maiņu savā labā un kļūt ietekmīgāki.
"Zems politiskā uzticēšanās līmenis parasti ir saistīts ar atbalstu populistiskām partijām un līderiem, kas vēršas pret tradicionālo politisko iekārtu," skaidro Valgardsons, norādot, ka sabiedrības uzticības mazināšanās politiskajām iestādēm ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras demokrātiskās valdības daudzās valstīs. "Tas arī apgrūtina valdību reakciju uz tādām krīzēm kā klimata pārmaiņas un Covid-19 pandēmija," piebilst pētnieks.
"Savienotajās Valstīs uzticība federālajai valdībai pēdējās desmitgadēs ir strauji mazinājusies, un nav nejaušība, ka tagad mēs tur redzam dramatisku uzbrukumu demokrātiskajām institūcijām, ko vada kandidāts, kurš tika ievēlēts, solot rīkoties tieši šādi," skaidro Valgardsons.
Pētījumā secināsts, ka uzticība parlamentam ir samazinājusies par deviņiem procentpunktiem no 1990.gada līdz 2019. gadam, bet uzticība policijai ir pieaugusi par 13 procentpunktiem.
Uzticība parlamentam samazinājusies 36 demokrātijās, tai skaitā Francijā, Itālijā, Spānijā, Dienvidkorejā, Austrālijā un ASV, savukārt pieaugusi tikai sešās valstīs - Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Ekvadorā un Jaunzēlandē.
Pētnieki konstatēja, ka Lielbritānijā uzticība parlamentam un valdībai pēdējās desmitgadēs ir pakāpeniski mazinājusies, bet šķietami īslaicīga atveseļošanās bija vērojama ap breksita referendumu. Viņi arī konstatēja, ka uzticēšanās tiesību sistēmai un policijai samazinājās līdz 2008. gada finanšu krīzei, bet kopš tā laika ir pakāpeniski pieaugusi.
Pētījumi, ko analizēja Sauthemptonas universitātes pētnieku komanda, liecina, ka uzticība valdībām globāli kritās pēc 2008. gada finanšu krīzes, lai gan Latīņamerikā tā pieauga līdz 2014. gadam, bet pēc tam sāka strauji samazināties.
Pētnieki konstatēja, ka Āzijā un Klusā okeāna reģionā uzticēšanās nav acīmredzami samazinājusies.
"Uzticības kritums demokrātiskajām institūcijām nav neizbēgams. Ja pilsoņi neuzticas veidam, kā tiek praktizēta demokrātiska politika, tad, iespējams, jāmainās ir politiķiem," uzskata pētījuma līdzautors profesors Vils Dženings.
"Ņemot vērā pilsoņu pastāvīgi augsto atbalstu demokrātiskiem ideāliem, šīs pārmaiņas varētu būt vērstas uz demokrātiskāku, nevis mazāk demokrātisku pārvaldību," piebilst Dženings.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!