Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada sākumā, šķiet, neviens eksperts nebija gatavs apgalvot, ka par nozīmīgāko Krievijas sabiedroto kļūs Ziemeļkoreja. Kopš tā laika drošības ekspertu vidū izplatījusies satīriska piezīme – vērtējot Krievijas un Ukrainas nozīmīgākās atbalstītājvalstis pēc to atbalsta attiecībā pret IKP, Eiropas vidū notiekošais karš uzskatāms par Baltijas valstu un Ziemeļkorejas starpniekkaru.
Ziemeļkorejas tieša iesaistīšanās kaujās Ukrainā rada pārsteidzoši spēcīgu atbalsi – mazās, taču militāri neproporcionāli spēcīgās Ziemeļkorejas politika maina kāršu sadalījumu ne tikai Ukrainā, bet arī Korejas pussalā, Dienvidaustrumāzijā un pat tālāk. Eksperti spriež, ka vidējā termiņā draudzība ir izdevīgāka Phenjanai, taču ilgtermiņā Maskavas–Phenjanas ass var radīt neparedzamas sekas no Kijivas līdz Vašingtonai.
Ziemeļkoreja maksās dārgi
Flirts ar Krieviju ir saniknojis Ķīnu, satraucis Dienvidkoreju un atvēsinājis iespēju Ziemeļkorejas sankciju režīmam atmaigt. ASV pārstāve ANO Dortija Kamilla Šea jau brīdinājusi ANO Drošības padomi, ka Maskavas–Phenjanas attiecībās pašlaik lielākā ieguvēja ir Phenjana.
Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ziemeļkoreja Krievijai būs vajadzīga tikai tik ilgi, kamēr Kima Čenuna piedāvātās eksportpreces – veci ieroči, munīcija un lētas dzīvības – ir aktuālas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
