Krievijā novērota tendence, ka Aizsardzības ministrija sākusi atteikties pieņemt armijā ārvalstu algotņus, kas neprot krievu valodu – iepriekš valodas nezināšana nav bijis šķērslis uzņemt karotāju rindās un doties uz Ukrainu, raksta medijs "Verstka".
Portāls konkrēti ziņo par situāciju rekrutēšanas punktos Maskavā, kur krievu valodu nepārvaldošie netiekot ņemti pretī jau vairākas dienas.
"Jau vairākas dienas nepieņem tos, kas nerunā krieviski. Viņi iet, paraksta līgumu, viņus nosūta uz "Avangardu" [algotņu uzņemšanas centrs Maskavas apgabalā], bet no turienes nesavāc," medijs citē vienu no saviem avotiem Maskavas mērijā.
"Ārzemniekus pieņem, bet tos, kas runā krieviski," paskaidro avots, kurš nodarbojas ar algotņu dienesta jautājumiem.
Cits avots, kas strādā vienā no atlases punktiem, informē, ka "Avangard" centrā pašlaik iestrēguši 150 Ķīnas pilsoņi ar jau parakstītiem līgumiem.
"Visi ar līgumiem. Bet neviens viņus nekur nesūta. Nevienam viņi nav vajadzīgi," stāsta medija sarunbiedrs, neprecizējot, kā formāli notiks līguma laušana.
Viņš papildina, ka pašlaik atpakaļ uz Ķīnu "masveidā" aizbrauc ārzemnieki, kuru līgums ar armiju ir beidzies – vienošanās, atšķirībā no Krievijas pilsoņiem, vairs netiekot automātiski pagarināta.
Krieviski nerunājošu ārzemnieku uzņemšana karošanai pret Ukrainu praktiski apstājusies arī Krievijas reģionos, turpina medijs.
Viens no rekrutēšanas darbiniekiem stāsta, ka iepriekš no Rostovas pie Donas uz Ukrainu karot varēja doties personas no "tālajām ārzemēm" bez krievu valodas zināšanām. Taču tagad pilsētā līgumi tiekot slēgti tikai ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu pilsoņiem, turklāt tikai tiem, kas runā krieviski.
Algotņus bez krievu valodas zināšanām vēl uzņemot Jaroslavļā, taču "tikai veselos" un 10 cilvēku lielās grupās. Avots Jaroslavļas vervēšanas punktā apstiprina, ka ārzemnieki tiek pieņemti, bet uz grupu ar krieviski nerunājošajiem ir jābūt vismaz vienam, kurš prot angļu valodu.
Savukārt "Verstka" avots Maskavā pieļauj, ka līdz Jaroslavļai vienkārši varētu vēl nebūt nonākušas jaunās vadlīnijas ārzemnieku uzņemšanā.
Kāds ir iemesls atlases kritēriju maiņai, medija avoti paskaidrot nevarēja. Viens no avotiem Maskavā gan norādīja uz sakritību, ka jaunās vadlīnijas parādījušās laikā, kad ASV un Krievija ievada sarunas par iespējamo pamieru karā.
Cits avots atgādina, ka frontē ir notikuši konflikti valodas barjeras dēļ. Medijs norāda, ka armijnieki jau iepriekš ir stāstījuši, ka karadarbības zonā rodas grūtības saziņā ar līguma karavīriem no Āfrikas un Āzijas. Tomēr tas līdz šim nav bijis iemesls viņu neuzņemšanai karotāju rindās.
Medijs skaidro, ka janvāra beigās Maskavā karot gribētāju aktivitāte bija sarukusi par vairākām reizēm, salīdzinot ar maksimālo plūsmu pērnā gada rudenī. Tāpat ir mainījies jauno rekrūšu sastāvs – brīvprātīgos krievus aizstāj ārzemnieki.
Liela daļa ārzemnieku karot dodas naudas dēļ, bet ir arī tādi, kas vēlas gūt kaujas pieredzi, lai pēc tam veidotu profesionāla karavīra karjeru, skaidro "Verstka".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt kopumā karš rit kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
