Uz rehabilitāciju Latvijā ukraiņu karavīrs Maksims Laldži (39) decembrī atbrauca ar kruķiem, tobrīd knapi varēja pārvietoties. Tagad viņš jau staigā bez citu palīdzības un sarunā ar portālu "Delfi" ir tiešs: "Ja neesi bijis kājniekos, karu neesi redzējis." Kaujās Donbasa frontē viņš pavadījis septiņus mēnešus, līdz okupantu tanku uzbrukumā guvis ievainojumus, tādēļ nācies pamainīt darbību jomu – nonācis dronu pilotu vienībā, tomēr gūtās traumas nepielūdzami likušas par sevi manīt.
Mēs tiekamies Jūrmalā, Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) telpās, kur uzturas Maksims. Viņš mūs sagaida ar psihologa kabineta atslēgām, kuras ir rezervējis šai tikšanās reizei. Tērpies ērtā, melnā apģērbā – sporta biksēs un T kreklā ar Ukrainas simboliku. Galvā melna naģene. Acu skatiens ciešs, tomēr rokasspiediens – ne tik ļoti. Iespējams, labajā ķermeņa pusē gūto ievainojumu dēļ.
Sarunā viņš stāsta, ka liktenīgajā brīdī atradies ierakumos Donbasā un viņu pozīcijas apšaudījuši divi krievu tanki. Šāviņš atsities pret brustvēru [nocietinājumu elements, tā parasti apzīmē zemes uzbērumu ierakumu priekšā – red.], aiz kura stāvējis Maksims, šķembas lidojušas pāri galvai, un trieciens viņu iemetis atpakaļ ierakumu bedrē.
"Atjēdzos, pārbaudīju, vai nekur neteku, neasiņoju. Sapratu, ka labais plecs un celis normāli nedarbojas, sevišķi ceļgals," viņš atceras, ka adrenalīna iespaidā krietnu laiku tikai lietojis pretsāpju līdzekļus un turpinājis dienestu, līdz gūto traumu dēļ stāvoklis pasliktinājies un viņš sapratis, ka vairs nevar normāli pārvietoties. "Plecu ielika atpakaļ, Kijivā mani salāpīja, veica operācijas, bet uz rehabilitāciju nokļuvu šeit, Latvijā."
"Man patiesībā ļoti paveicās," viņš nosaka.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
