Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā ieiet ceturtajā gadā  (3)

Uz kara pirmajām stundām, pirmo diennakti un tā brīža sajūtām var atskatīties teksta tiešraides arhīvā, ko "Delfi" sāka liktenīgajā naktī.

Jāatgādina, ka Krievija karu pret Ukrainu sāka jau 2014. gadā, okupējot Krimas pussalu un pārņemot daļu Donbasa. Tomēr tikai 2022. gada 24. februāra masīvais iebrukums, tanku kolonnām virzoties uz Kijivu, Mariupoles nežēlīgā bombardēšana, slaktiņš Bučā un citas kara šausmas kļuva par signālu nopietnai attieksmes maiņai pret Krieviju un Eiropas drošību daudzās valstīs.

Pēc pirmo dienu šoka un bezcerības, daudziem par pārsteigumu, ukraiņi apturēja okupantu kolonnas Kijivas pievārtē, nākamajos mēnešos sekoja iebrucēju padzīšana no valsts ziemeļiem, Harkivas apgabala, un novembrī tika atbrīvota Hersona. Piedevām apkaunojošu situāciju piedzīvoja Krievijas Melnās jūras karaflote.

Kremļa plāni īsā laikā sagrābt Kijivu un pakļaut Ukrainu sagruva acu priekšā. Taču agresors mainīja savu taktiku, liekot uzsvaru uz uguns jaudu un dzīvā spēka pārsvaru. Nerēķinoties ar lielajiem tehnikas un karavīru zaudējumiem, Krievija vismaz pēdējo gadu nerimstoši turpina ofensīvu, lēni virzot fronti Ukrainas austrumos.

Cerības neattaisnoja Ukrainas 2023. gada pretuzbrukums – okupanti bija paspējuši uzbūvēt nocietinātas aizsardzības līnijas, turklāt Ukrainai, kas bija un joprojām ir atkarīga no Rietumu ieroču piegādēm, nebija pārsvara gaisā.

Savukārt Krievijas nespēju efektīvi panākt savus mērķus parāda ne vien mēnešiem ilgās kaujas par nelielām Donbasa pilsētiņām, kuras ofensīvas laikā tiek sagrautas drupās, bet arī Ukrainas pēkšņais iebrukums Kurskas apgabalā 2024. gada augustā. Par spīti totalitārās Ziemeļkorejas palīdzībai un karavīriem, agresorvalsts spēkiem joprojām nav izdevies šo nelielo Ukrainas karavīru kontrolēto "kabatu" atgūt.

Krievija ir cietusi smagus zaudējumus. Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba datiem nogalināti vai ievainoti līdz šim ir vairāk nekā 864 tūkstoši okupantu. Iebrucēji zaudējuši vairāk nekā 10 tūkstošus tanku, 21 tūkstoti bruņumašīnu, kā arī cita veida ekipējumu.

Lai gan pilnīgu un uzticamu datu kara laikā nav, tiek uzskatīts, ka Ukrainas zaudējumi ir ievērojami mazāki. 16. februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvoja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma gājuši bojā vairāk nekā 46 tūkstoši Ukrainas karavīru. Pirms tam intervijā britu žurnālistam Pjēram Morganam viņš atklāja, ka ievainojumus guvuši 390 tūkstoši armijnieku, no kuriem daļa atgriezusies ierindā.

Pilna mēroga iebrukuma trešā gadadiena pienākusi bažās par to, kāds tad īsti būs ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvājums miera panākšanai Ukrainā. Līdz šim kara apturēšanu viņš nav panācis ne 24 stundās, ne mēnesi kopš stāšanās prezidenta amatā. Savukārt pirmā ASV un Krievijas pārstāvju tikšanās bez Ukrainas dalības un dažādi Trampa paziņojumi, tostarp iebrukumā vainojot pašu Zelenski, raisa bažas, ka Trampa plāns varētu nozīmēt būtisku ieguvumu Krievijai, kam iebilst gan pati Ukraina, gan Eiropas un citu ASV sabiedroto valstu līderi. Vienu Krievija jau ir panākusi – Tramps pārtraucis tās diplomātisko izolāciju, tostarp sazvanoties ar Putinu.

Līdz ar to ceturtais pilna mēroga iebrukuma gads iesākas ar neziņu, vai kaujas tiks apturētas un vai tas nozīmēs pietiekami spēcīgas garantijas, lai Krievija pēc tehniskās pauzes neturpinātu savus uzbrukumus Ukrainā vai citur. Kā reiz prognozēja vēsturnieks Valdis Kuzmins, "šis karš turpināsies mūžību", velkot paralēles ar sadalīto Korejas pussalu.

Viens ir skaidrs: Krievija nav devusi nekādus signālus, ka patiesi būtu gatava atteikties no saviem agresīvajiem plāniem un mērķiem pakļaut Ukrainu. Līdz ar to patiess un ilgtspējīgs miera risinājums bez pārliecinoša atturošā spēka, Krievijas būtiskas militārās novājināšanas vai radikālām pārmaiņām agresorvalsts iekārtā un sabiedrībā ir ļoti mazticams.