ASV piektdien ierosināja ANO pieņemt rezolūciju par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā teritorija, pavēstīja ziņu avoti diplomātu aprindās.
ASV ierosinājums tika izteikts laikā, kad ir pastiprinājies strīds starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Citu rezolūcijas projektu ierosināja Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā – valstis, kuras Tramps cenšas neiesaistīt sarunās par trīs gadus ilgā kara izbeigšanu.
Ukrainas un Eiropas ierosinātais rezolūcijas teksts uzsver nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai šogad, pieminot vairākas iniciatīvas ar šo mērķi, bet arī vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas "teritoriālo integritāti".
Šajā tekstā arī atkārtotas ANO Ģenerālās asamblejas prasības par tūlītēju un bezierunu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas. Šīs prasības bija atbalstījušas apmēram 140 no 193 ANO dalībvalstīm.
Vašingtonas ierosinātais rezolūcijas projekts aicina uz "ātru konflikta izbeigšanu", nepieminot Ukrainas teritoriālo integritāti. Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja to nosauca par "labu soli", bet uzsvēra, ka netiekot pievērsta uzmanība konflikta "saknēm".
Atšķirībā no iepriekšējām rezolūcijām, kuras ierosināja un atbalstīja ASV, jaunajā projektā netiek kritizēta Krievija.
65 vārdus garais teksts sākas ar "sērām par traģisko dzīvību zaudējumu Krievijas-Ukrainas konflikta gaitā". Tajā arī "atkārtots", ka ANO mērķis ir "starptautiskā miera un drošības" uzturēšana, bet nav pieminēta Maskava kā šī konflikta avots.
"Šāda tipa apcirpts teksts, kas nenosoda Krievijas agresiju un tieši neatsaucas uz Ukrainas teritoriālo integritāti, izskatās kā nodevība pret Kijivu un dūriens ES, bet arī kā nicinājuma izrādīšana pret starptautisko tiesību pamatprincipiem," sacīja nevalstiskās organizācijas "International Crisis Group" pārstāvis Ričards Govans.
"Es domāju, ka pat daudzas valstis, kas atbalsta šī kara drīzu izbeigšanu, uztrauks tas, ka ASV ignorē ANO Hartas pamatelementus," sacīja Govans.
ASV draud Ukrainu atslēgt no "Starlink"
ASV sarunās ar Ukrainu par priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem draudējusi atslēgt Ukrainu no "Starlink" satelītu termināļiem, ja Kijiva nepiekritīs Vašingtonas nosacījumiem, atsaucoties uz trim informētiem avotiem, ziņo aģentūra "Reuters".
Kijiva noraidīja pirmo vienošanās projektu, norādot, ka tajā nav iekļautas drošības garantijas Ukrainai.
ASV prezidents Donalds Tramps vēlas, lai Kijiva piešķir ASV uzņēmumiem priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem kā kompensāciju par viņa priekšgājēja Džo Baidena laikā piešķirto palīdzību Ukrainai desmitiem miljardu dolāru apmērā.
Ukraina savukārt vēlas saņemt no ASV drošības garantijas apmaiņā pret vērtīgajām tiesībām uz milzīgiem dabas resursiem un izrakteņiem. Kijiva pieprasa dalību NATO vai Rietumu karavīru un modernas tehnikas masveida izvietošanu kā daļu no plašāka pamiera līguma ar Krieviju.
Jautājums par Ukrainas piekļuvi miljardierim Īlonam Maskam piederošā uzņēmuma "SpaceX" termināļiem "Starlink" izskanēja sarunās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja sākotnējo vienošanās projektu. Vēlreiz šis jautājums tika skarts ceturtdien, kad ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs vizītē Kijivā tikās ar Zelenski, aģentūrai "Reuters" atklāja viens no avotiem.
Tikšanās laikā Ukrainai tika paziņots, ka tai draud "Starlink" pakalpojuma pārtraukšana, ja tā nepanāks vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, atklāja avots, piebilstot, ka Ukrainai tas būtu milzīgs zaudējums.
Ukrainas prezidents piektdien paziņoja, ka ASV un Ukrainas komandas strādā pie vienošanās, un Tramps paziņoja, ka sagaida drīzu vienošanās parakstīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!