ASV jaunais priekšlikums par priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem ir gandrīz identisks versijai, ko Kijiva noraidīja, sestdien vēsta laikraksts "The New York Times".
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlas gūt ieņēmumus no Ukrainas dabas resursiem, bet apmaiņā pret to nevēlas piešķirt Ukrainai drošības garantijas, liecina laikraksta rīcībā nonākušais dokuments.
"The New York Times" ziņoja, ka Ukraina nopietni apsver jauno ASV priekšlikumu, taču tajā iekļauti praktiski tie paši noteikumi, kurus Kijiva iepriekš noraidīja kā pārāk apgrūtinošus. Daži noteikumi šķiet pat stingrāki nekā iepriekšējā projektā.
Kijiva noraidīja pirmo vienošanās projektu, norādot, ka tajā nav iekļautas drošības garantijas Ukrainai.
"The New York Times" norāda, ka Ukrainas piekrišana šiem noteikumiem nozīmētu kapitulāciju ASV prasībām pēc nedēļu ilga intensīva spiediena no Trampa puses.
Tramps vēlas, lai Kijiva piešķir ASV uzņēmumiem priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem kā kompensāciju par viņa priekšgājēja Džo Baidena laikā piešķirto palīdzību Ukrainai desmitiem miljardu dolāru apmērā.
Ukraina savukārt vēlas saņemt no ASV drošības garantijas apmaiņā pret vērtīgajām tiesībām uz milzīgiem dabas resursiem un izrakteņiem. Kijiva pieprasa dalību NATO vai Rietumu karavīru un modernas tehnikas masveida izvietošanu kā daļu no plašāka pamiera līguma ar Krieviju.
Vienošanās, kādu to iecerējusi Trampa administrācija, atņemtu Ukrainai līdzekļus, kas pašlaik lielākoties tiek ieguldīti Ukrainas militārajā un aizsardzības rūpniecībā un kas varētu palīdzēt atjaunot valsti pēc kara.
Jaunais Trampa priekšlikums, kas datēts ar 21. februāri, paredz, ka Ukraina atdod pusi no saviem ieņēmumiem no dabas resursiem, tai skaitā minerāliem, gāzes un naftas, kā arī no ienākumiem no ostām un citas infrastruktūras.
Līdzīga prasība bija ietverta iepriekšējā vienošanās versijā, kas datēta ar 14. februāri. Četras pašreizējās un bijušās Ukrainas amatpersonas un ukraiņu uzņēmējs, kurš iepazinies ar jaunā priekšlikuma saturu, "The New York Times" apstiprināja, ka šī prasība nav mainījusies.
Būs jauna palīdzība
Eiropas Savienība (ES) strādā pie jaunas militārās palīdzības paketes Ukrainai 20 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz anonīmu avotu, ziņoja aģentūra "Bloomberg".
Paredzams, ka palīdzība ietvers artilērijas munīciju, pretgaisa aizsardzības sistēmas, precīzi vadāmas raķetes, bezpilota lidaparātus un citus ieročus un atbalstu Ukrainas militāro brigāžu stiprināšanai, ziņo "Bloomberg".
Aģentūra vēsta, ka ES cer panākt principiālu vienošanos par šo iniciatīvu ārlietu ministru sanāksmē nākamajā nedēļā, bet galīgo lēmumu pieņems ES līderi. "Bloomberg" norāda, ka termiņi var mainīties, jo Ungārija ir paziņojusi, ka iestāsies pret jebkādu jaunu militāro palīdzību Ukrainai, un Vācija ir nobažījusies par savu vēlēšanu iznākumu.
Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto ceturtdien platformā "X" pavēstīja, ka Ungārija iebilst pret jauno ES paketi Ukrainas atbalstam 20 miljardu eiro apmērā, apgalvojot, ka šādi tiekot paildzināts karš.
Arī izdevums "Politico", atsaucoties uz trim avotiem ES, ziņoja, ka Eiropas līderi strādā pie militārās palīdzības paketes Ukrainai vismaz 20 miljardu eiro apmērā. "Politico" ziņoja, ka šos centienus koordinē ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Ņemot vērā dažu valstu, tai skaitā Ungārijas, nostāju, palīdzība, visticamāk, tiks sniegta, apvienojot atsevišķu dalībvalstu ieguldījumus, nevis kā oficiāls ES pasākumu kopums, norādīja "Politico" iztaujātie avoti.
Pirmdien Briselē plānota ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kurā tiks apspriesta militārā palīdzība Ukrainai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
