Pirmdien, 24. februārī, kad aprit Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešā gadadiena, Kijivā ieradušies daudzu Ukrainas sabiedroto valstu līderi.
Kā raksta aģentūra UNIAN, pirmie rīta agrumā ieradās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.
"Ukrainā, par Ukrainu, ar Ukrainu," mikroblogošanas vietnē "X" ierakstījiis Košta, publicējot arī foto, kur viņš kopā ar Leienu redzams Kijivas dzelzceļa stacijā.
Eiropas Savienības (ES) līderus sagaidīja Prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Ukrainas galvaspilsētā ieradušies arī Somijas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti, kā arī Kanādas, Spānijas un Igaunijas premjeri.
"Pirms trīs gadiem kā Latvijas ārlietu ministrs es biju Kijivā, kad Krievija sāka savu pilna mēroga neprovocēto uzbrukumu pret Ukrainu. Esmu atgriezies kā Latvijas prezidents, lai paustu atbalstu un apbrīnu drosmīgajai ukraiņu tautai. Mēs apspriedīsim aktuālos jautājumus un turpmāko ceļu," sociālajā tīklā "X" raksta Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pavisam Krievijas iebrukuma trešajai gadadienai veltītajā sanāksmē piedalīsies 37 valstu līderi – 13 no tiem klātienē, bet 24 caur video konferenci, skaidro UNIAN.
Samitā spriedīs par Ukrainas stratēģiju un drošības garantijām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo samitu ir nosaucis par iespējamo "lūzuma momentu".
Samits notiek laikā, kad bažas Eiropā un Ukrainā rada ASV prezidenta Donalda Trampa rosinātās miera sarunas, kuru ietvaros jau notikusi ASV un Krievijas pārstāvju tikšanās bez Ukrainas un Eiropas līdzdalības.
Jāatgādina, ka Krievija karu pret Ukrainu sāka jau 2014. gadā, okupējot Krimas pussalu un pārņemot daļu Donbasa. Tomēr tikai 2022. gada 24. februāra masīvais iebrukums, tanku kolonnām virzoties uz Kijivu, Mariupoles nežēlīgā bombardēšana, slaktiņš Bučā un citas kara šausmas kļuva par signālu nopietnai attieksmes maiņai pret Krieviju un Eiropas drošību daudzās valstīs.
Pēc pirmo dienu šoka un bezcerības, daudziem par pārsteigumu, ukraiņi apturēja okupantu kolonnas Kijivas pievārtē, nākamajos mēnešos sekoja iebrucēju padzīšana no valsts ziemeļiem, Harkivas apgabala, un novembrī tika atbrīvota Hersona. Piedevām apkaunojošu situāciju piedzīvoja Krievijas Melnās jūras karaflote.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!