Eiropas Savienības (ES) Padome pirmdien, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešajā gadadienā, ir apstiprinājusi 16. pret Krieviju vērsto sankciju kārtu, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).
16. sankciju pakete vērsta pret Krievijai svarīgām ekonomikas nozarēm, piemēram, enerģētiku, tirdzniecību, transportu, infrastruktūru un finanšu pakalpojumiem. Tāpat ir ieviesti papildu pasākumi, lai cīnītos ar sankciju apiešanu, tostarp daži sankciju noteikumi attiecināti arī pret Baltkrieviju.
"Jau trīs gadus Krievija nerimstoši bombardē Ukrainu, mēģinot nozagt zemi, kas viņiem nepieder. Šī jaunā sankciju kārta ir vērsta ne tikai pret Krievijas ēnu floti, bet arī pret tiem, kas atbalsta nedrošu naftas tankkuģu darbību, videospēļu kontrolieriem, kas tiek izmantoti bezpilota lidaparātu pilotēšanai, bankām, kuras izmanto, lai apietu mūsu sankcijas, un propagandas aģentūrām, kas izplata melus. Nav šaubu par to, kurš ir agresors, kuram par šo karu būtu jāmaksā un jāatbild. Katra sankciju pakete atņem Kremlim līdzekļus kara vešanai. Notiekot sarunām par Krievijas agresijas izbeigšanu, mums ir jānostāda Ukraina pēc iespējas spēcīgākā pozīcijā. Sankcijas nodrošina ietekmes sviras," komentē ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Atjaunināti un pastiprināti ir sankciju noteikumi pret Sevastopoli un Krimu, kā arī Ukrainas nekontrolētajām Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijām, teikts EK paziņojumā.
16. sankciju kārtā par 74 papildināts kuģu saraksts, kuri ir daļa no Krievijas "ēnu flotes" un palīdz tirgot Krievijas energoresursus. Kopējais sankcijām pakļauto "ēnu flotes" kuģu skaits nu sasniedz 153.
Sankciju saraksts papildināts ar 53 kompānijām, kas atbalsta Krievijas militārās ražošanas kompleksu vai palīdz apiet sankcijas. 34 no šīm firmām atrodas ārpus Krievijas.
Ierobežojumi vērsti arī pret 48 privātpersonām un 35 organizācijām, kas, piemēram, atbalsta Krievijas militāro kompleksu un darbojas sankciju apiešanas shēmās.
Jaunā sankciju kārta arī aizliedz Krievijas alumīnija importu uz ES – līdz šim spēkā bija aizliegums importēt apstrādātas alumīnija preces. Lai uzņēmumiem būtu laiks pielāgoties, ir ieviesta kvota, kas vēl 12 mēnešu periodā ļauj ievest 275 tūkstošus tonnu alumīnija, kas ir 80% no ES importa 2024. gadā.
Paplašināts ir arī dubultā pielietojuma preču saraksts, lai samazinātu Krievijas piekļuvi tehnoloģijām, ko tā izmanto kaujas laukā. Piemēram, sarakstā iekļautas ķīmiskās vielas, ko izmanto masu nekārtību apkarošanai, bet Krievija tās pielieto kaujas laukā kā ķīmisko ieroci.
Tāpat šajā kategorijā iekļauta programmatūra, ko Krievija izmanto darbagaldiem ieroču ražošanā, kā arī videospēļu vadības ierīces, ar kurām okupanti vada dronus.
ES arī nolēmusi pilnībā aizliegt Krievijas jēlnaftas vai naftas produktu pagaidu uzglabāšanu ES ostās, kas līdz šim bija atļauts, ja naftas cena nepārsniedza noteiktos cenu griestus un bija ceļā uz trešajām valstīm.
Runājot par sankcijām pret infrastruktūru, pilnībā aizliegti darījumi ar Maskavas Vnikovas un Žukovskas lidostām, četrām reģionālajām lidostām, kā arī Volgas ostu Astrahaņā un Mahačkalas ostu Kaspijas jūrā. Tāpat sarakstā iekļauta Ustjlugas un Primorskas osta Baltijas jūrā un Novorosijska Melnajā jūrā.
Sankcijām pakļauto Krievijas banku saraksts papildināts ar 13 finanšu iestādēm.
Lai ierobežotu Krievijas dezinformāciju, apraides tiesības ES apturētas astoņiem plašsaziņas līdzekļiem.
ES sankcijas ir atbilde Krievijas agresijai pret Ukrainu. Sankciju mērķis ir vājināt Krievijas militārās spējas un ierobežot resursus, ko Kremlis var novirzīt kara finansēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
