"Dalās priekos un bēdās". Sji uzsver Ķīnas un Krievijas "patieso draudzību"  (17)

Kā vēsta Ķīnas valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua", Sji teicis, ka "vēsture un realitāte rāda, ka Ķīna un Krievija ir labi kaimiņi, kas nevar pārcelties citur, un patiesi draugi, kas dalās priekos un bēdās, atbalsta viens otru un kopīgi attīstās".

Aģentūra iepriekš ziņoja, ka Sji un Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pirmdien bijusi telefonsaruna pēc Kremļa saimnieka iniciatīvas.

Sji Putinam teicis, ka "Ķīna ar prieku vēro, ka Krievija un attiecīgās puses īsteno pozitīvus centienus, lai mazinātu" krīzi Ukrainā, vēsta "Sjiņhua".

Maskava un Pekina ir pastiprinājušas militārās un tirdzniecības saites, kopš Krievija pirms trim gadiem sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, lai gan Ķīna ir centusies sevi pozicionēt kā neitrālu pusi.

Pekina joprojām ir cieša Maskavas politiskā un ekonomiskā partnere un nekad nav nosodījusi Krievijas rīcību, tādēļ dažas NATO dalībvalstis Ķīnu atzinušas par konflikta veicinātāju.

Abas puses ir daudz runājušas par Sji un Putina it kā spēcīgo personisko saikni, Sji Krievijas līderi dēvējot par savu "labāko draugu", bet Putins slavējot savu "uzticamo partneri".

Maskavas ielās sastaptie krievi vēlas mieru, taču tikai ar nosacījumu, ka Krievija uzvar karā pret Ukrainu, vēsta ziņu aģentūra AFP.

AFP vairākiem Maskavā sastaptiem cilvēkiem jautāja viedokli par karu Ukrainā.

"Ceru, ka tas drīz beigsies mūsu labā. Proti, mēs uzvarēsim. Taču vēlētos, lai tas notiek drīzumā, lai mazāk cilvēku mirtu," izteicās 62 gadus vecais noliktavas strādnieks Igors Karagodins.

Krievi ar prieku uztvēruši Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunas un Savienoto Valstu administrācijas apņēmību panākt ātru mieru pat tad, ja tas nozīmē plašu piekāpšanos no Ukrainas puses.

Trešajā gadadienā, kopš Putins sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, nodēvējot to par "speciālo militāro operāciju", Maskavā sastaptajiem miers nenozīmē pat tā sauktos kompromisus.

"Es vēlētos mieru," AFP apgalvojusi 27 gadus vecā valsts ierēdne Jevgēnija, piebilstot, ka nenoliedzami cer uz Krievijas uzvaru.

Tas atbilst Kremļa retorikai, jo Putins jau trīs gadus apgalvo, ka ir gatavs sarunām, taču uzstāj uz savu prasību izpildi, kas faktiski nozīmē Kijivas un tās Rietumu atbalstītāju kapitulāciju.

Pēc 12. februāra telefonsarunas ar Trampu un tai sekojošajām ministru sarunām Saūda Arābijā šķiet, ka Putins ir tuvāk šiem mērķiem nekā jebkad kopš konflikta pirmajām dienām, kad viņa karaspēks cīnījās Ukrainas galvaspilsētas pievārtē.

"Ir pilnīgi citādāk. Pasaulē viss ir mainījies kopš Trampa ierašanās," prieku par situācijas pavērsienu neslēpa 77 gadus vecā Irina Svetličnaja.

Eiropa un Ukraina "ir to pelnījušas", viņa paziņoja, piebilstot, ka "tās ir jāpabīda, lai parādītu, ka nav vissvarīgākās pasaulē".

Eiropas valstis pārsteidza Trampa uzgavilēšana Maskavai un Eiropas atstāšana novārtā abu kodolvaru sarunās atgādina par Aukstā kara laika darījumiem.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents paziņoja, ka Maskavas rokās ir kārtis jebkādām sarunām par kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Informāciju tehnoloģiju jomā strādājošais 30 gadus vecais Jurijs sacīja, ka "bērniem labāk pastāvēt malā, kad pieaugušie runā". Komentējot ASV un Krievijas tiešās sarunas bez Eiropas un Ukrainas piedalīšanās viņš paziņoja, ka "bērnus informē par to, par ko vienojušies pieaugušie".

Krievi ierasti ir piesardzīgi, kad publiski runā par karu Ukrainā, jo īpaši ar ārvalstu medijiem.

Spēkā ir stingri likumi, kas aizliedz kritizēt iebrukumu kaimiņvalstī un Krievijas armiju, un pēdējo gadu laikā Maskava pret dažādām tiesību aizstāvju grupām ir pielietojusi kopš Padomju Savienības laikiem neizmantotas represijas.

Lai gan Maskavā valda pārliecība par Krievijas uzvaru karā, daži vietējie atzīst, ka kauju izbeigšana ir svarīgāka par uzvaru.

"Jebkāds miers, pat slikts miers, ir labāks nekā karš," teica 69 gadus vecā Nadežda, uzsverot, ka "dieva griba ir cilvēkiem dzīvot".