ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka viņš ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu spriež par lieliem ekonomikas darījumiem.
"Man ir nopietnas diskusijas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu, kā arī par lieliem ekonomiskās attīstības darījumiem, kas notiks ASV un Krievijas starpā," platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.
"Sarunas noris ļoti labi," apgalvoja ASV prezidents.
Tramps nāca klajā ar paziņojumu pēc tam, kad Baltajā namā kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu piedalījās telefonkonferencē ar citiem G7 valstu līderiem saistībā ar trešo gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Savā ierakstā Tramps norādīja, ka viņš arī citiem G7 valstu līderiem ir uzsvēris savu mērķi panākt, lai Ukraina paraksta nolīgumu, kas ASV piešķirtu piekļuvi tās dabas resursiem apmaiņā pret ASV atbalstu jebkādam miera risinājumam.
"Es uzsvēru, cik ārkārtīgi svarīgs ir minerālu un retzemju metālu līgums starp ASV un Ukrainu, kas, cerams, tiks parakstīts ļoti drīz!" raksta Tramps.
"Šis darījums, kas ir "ekonomiskā partnerība", nodrošinās, ka amerikāņu tauta atgūs desmitiem miljardu dolāru un militāro aprīkojumu, kas nosūtīts Ukrainai, vienlaikus palīdzot Ukrainas ekonomikai augt, šim brutālajam un mežonīgajam karam tuvojoties beigām," pavēstīja Tramps.
Makrons sarunās ar Trampu pavēstīja, ka Eiropa ir gatava palielināt izdevumus aizsardzībai, bet pauda cerību, ka ASV stingri iesaistīsies miera risinājuma nodrošināšanā Ukrainā.
Makrons sacīja, ka viņš un Tramps apspriedīs ilgstošu mieru Ukrainā, bet Kijiva jāiesaista sarunās, lai izbeigtu karu.
Tramps sacīja, ka Krievija ir gatava pieņemt Ukrainā izvietotus Eiropas karavīrus kā garantu karadarbības izbeigšanas vienošanās izpildei un sacīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apmeklēt Balto namu šonedēļ vai nākamnedēļ un ka karš Ukrainā varētu beigties nedēļu laikā.
Neraugoties uz ASV pretestību, ANO rezolūcijā piemin Ukrainas teritoriālo integritāti
ANO dalībvalstis pirmdien atbalstīja rezolūciju, kurā pausts atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei, neraugoties uz stingro pretestību no Vašingtonas puses, kas uzstāja uz savu formulējumu, kurā Krievija netika vainota karā un nebija minētas Ukrainas robežas.
93 dalībvalstis balsojumā par Eiropas atbalstīto dokumentu baloja "par", 18 "pret", bet 65 atturējās.
Vašingtona nostājās Maskavas, kā arī Krievijas sabiedroto Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Sudānas pusē, balsojot pret.
Tekstā, kas guva daudz mazāku atbalstu salīdzinājumā ar iepriekšējām rezolūcijām par karu, asi kritizēta Krievija un uzsvērta Ukrainas teritoriālā integritāte un tās robežu neaizskaramība.
Vašingtona bija izstrādājusi savu rezolūcijas projektu.
Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja nosauca ASV dokumentu par "soli pareizajā virzienā".
Taču Francija ierosināja grozījumus ASV tekstam, paziņojot Ģenerālajai asamblejai, ka Parīze kopā ar Eiropas valstīm "nevarēs atbalstīt to pašreizējā formā".
Šīs valstis uzstāja uz jaunu formulējumu ASV tekstā, apliecinot, ka "pilna mēroga iebrukumu Ukrainā" veica Krievija.
Ungārija balsoja pret grozījumiem.
Grozījumos arī tika atkārtoti apstiprināta apņemšanās ievērot Ukrainas "teritoriālo integritāti", kas ASV tekstā bija izlaista.
ASV priekšlikumā tika izdarīti tik lieli grozījumi, ka Vašingtona galu galā atturējās no balsošanas par savu tekstu.
Ukrainas teritoriālās integritātes neaizskaramība bija iepriekšējo Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju stūrakmens, un Savienotās Valstis bijušā prezidenta Džo Baidena vadībā bija vienas no spēcīgākajām tās atbalstītājām.
"Mēģinājums pievienot šo formulējumu mazina to, ko mēs cenšamies panākt ar šo uz nākotni vērsto rezolūciju," pirms balsojuma sacīja Vašingtonas vēstniece ANO Dorotija Šē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
